|
no sērijas “mēs viens otru tā mīlējām” : cilvēku fotografijas ir sava veida mazohistisks akts,,it kā likt raudāt atminai per se, nebūtu pietiekami. kad es lūk biju maza, bija diezgan populāri fotografēt bērēs, man vēl tagad ir fotogrāfijas no vecmammas bērēm, lai gan neatceros nedz vecmammu, nedz es piedalījos atvadu procesijā man ir diezgan skaidrs priekšstats par viņas bērēm. ar laiku, tādas bildes, laikam, iegūst antropoloģisku vērtību//Mūzika: kamilya jubran - ghareebah |
|
lamājoties var apgūt daudzas valodas//Mūzika: a silver mt. zion- stumble then rise on someawkwardmorning |