|
pēdējās divas dienas paritēja vienās vienīgās atvadās, no cilvēkiem, vietām, aprauti skūpsti un pat ja mēs nekad vairs neredzēsimies, es nodomāju-Ich habe dich immer gern gehabt..kā reiz kafka rakstīja savā vēstulē tēvam, es paraxtos zem teiktā,zem visām nenosūtītām vēstulēm par visu tā arī nepateikto, es pārāk ātri pieķeros, kopš bērnības tas ir vienīgais no kā patiesi esmu izvairījusies, no pieķeršanās, un man,,,man vienkārši nekad nav sanācis, tā pat kā nav sanācis neraudāt kinoteātros...
Milānā ir tumšs,dzīvoklis ir tukšs, gultas saklātas grāmatu un drēbju skapji tukši un saulei austot es uz šo pilsētu raudzīšos no augšas..pa visiem šiem mēnešiem kaut kas šeit ir palicis, varbūt kaut kas tāds, ko es nekad neemsu meklējusi,,,bet visu patieso es vedu sev līdz, man gribas sekot, man gribas palikt, es tikai nezinu vēl, kam un kur.Mūzika: muse- Butterflies and Hurricanes |