|
ir asotņi pievakarē un gaiss tik satraukts,tramīgs, tāds ,kāda parasti mēdzu būt es, kad kādu gaidu piezvanam,bet telefons klusē .., tūlīt līs,un debesis, tik krāšņas savā pelēkumā ieskauj tik spēcīgi un silti..,kaut kur kaijas lido zemu un strauji un pāri noputējušīem jumtiem visi koki ziedoņārzā dejo, mani apvij mūzika un krēsla un gribas lai pienāk klusi no mugurpuses un dzirdot elpu,pasaka :"nebaidies".
ak pilsēta,tu nāves , sentimenta un ilgu inkubātors.Mūzika: a silvet mt.zion -a moovie never made |