|
šodien atnācu mājās un apsēdusies uz galda ar saldējuma kārbu rokās skatījos pa logu, uz māju,pretējā ielas pusē, un domāju, ka neskatoties uz jau gandrīz četriem gadiem pavadītiem šai namā es ne reizi neesmu redzējusi pretējos logos to iemītniekus un vispār neko par tiem nezināju (atskaitot reizi, kad tv ziņās stāstīja par kādu manas ielas namu, kur vienā dzīvoklī piereģistrētas 10 mirušas personas, kuras turklāt vēl arī pēc savas nāves ir pamanījušās veikt darījumus ar nekustamo īpašumu).Runa bija tieši par māju uz kuru šobrīd, kā arī daudzus citus brīžus mēdzu raudzīties no augšas, cauri trolejbusa vadiem un grāmatām ar kurām piekrāmēts viss virtuves logs. Līdz es pēkšņi ieraudzīju sakustamies loga aizsegu, tad parādījās mazītiņa, smalka vīrietīša roka, no skata gadi 4-5, balts krekls bez rokām,izpūruši mati, viņš apsēdās uz palodzes un skatījās uz mašīnām , kas nesās vienā virzienā, periodiski mašīnas panesās ātrāk, kā vinš spēja aptvert un tad viņš piebāza degunu pie loga un izskatījās pavisam smieklīgs.., pēkšņi vērojot viņu man kļuva pavisam jautri, es iekārtojos ērtāk, un skatījos kā viņš izvelk kāmi, vai kaut ko tamlīdzīgu no būra un liek arī kāmim skatīties mašīnas, pie tam uzstājīgi grozot kāmim galvu., tad viņš ielika kāmi atpakaļ būrī, uz mirkli nozuda, bet tūlīt bija atpakaļ ar kaķi, uzsēdinājis kaķi uz būra, mašīnas nācās vērot arī kaķim, kurš maigi tika pieturēts ar roku, jo kaķim taču kaķa daba. Tā es tur nosēdēju kādas 30 min, un nodomāju, ka ir ļoti viegli dzīvot, vērojot kā to dara citi.Mūzika: brian eno-by this river |