|
viss dziivoklis nomeetaats ar papiiriem,diskiem, izvilkumiem un grāmatzīmēm,un pastāvējušām take away vakariņām kuras piegādāja bezcerīgi smaidīgs kurjers., bet es klausos visu dienu muzonu ,neatbildu ne uz vienu no telefona zvaniem un neko nedaru, tikai skatos uz rīgu sēžot uz palodzes, skatos uz cilvēkiem uz ielas un remdēju slāpes iekš izcila Brunello di Montalcino, kuru vēl pirms neilga laika biju nodomājusi taupīt mazbērniem.
nekādu sirdsapziņas pārmetumu.
un es pat nebrīnos.
un es zinu, ka jau rīt šis ieraksts man likies patētisks, bet rīt manis šeit vairs nebūs.Mūzika: nouvelle vague- in a manner of speaking |