|
mūsdienās, kad sarunu vietā ir stājusies komunikācija un gandrīz visam, lai vispār varētu pastāvēt ir jāatbilst mistisko sabiedrisko attiecību uzturētajam mītam, ka , lai jebkas- cilvēks ,ideja, dizains vai pat texts varētu pastāvēt tam jābūt aktuālam , atraktīvam un sexīgam.... kā nekad jāpiekrīt Sartram (ar kuru principā es pilnīgi neaizraujos), ka Cilvēks ir tas kas tas nav un nav tas kas tas ir. Un principā nav atšķirības starp domāšanu un pasauli, jo nevienai no tām mēs nespējam piekļūt objektīvi. Izrādās, ka izraujot no kontexta eksistenciālais žans pols nemaz neizklausās tik slikti.
|