|
Šorīt beidzot piebeidzu Salmana Rušdi "Sātaniskās vārsmas", vārsmas man šķiet neprecīzs tulkojums, bet to šoreiz netaisos komentēt ,kā arī nerecenzēšu pašu grāmatu. Bet visumā, nezinu manas domas ir visai pretējas par šo grāmatu, tā protams ir visai sirreāla, kliedzoša un izdomas un atsauču bagāta, kas , protams, manā estētiskajā šķērsgriezumā ir visai baudāmi, bet kaut kādā nelielā ziņā tā man atgādināja bēdīgi slaveno "da viņši codu", tādā islāmiskā vērienā, bet tas protams ir subjektīvi, un vispār mani pat māc nelieli sirdsapziņas pārmetumi, es nekādā gadījumā nevēlētos ievietot Rušdi vienā plauktā ar Braunu, tas būtu pilnīgi aplami, jo visā visumā Rušdi grāmata manī atstāja ļoti izteiksmīgu pēcgaršu....un apstiprinājumu tam, ka cilvēks mūsdienās atrodas kaut kur satrp "BŪT" un "PIEDERĒT"
|