|
vakardienas sarunā ar kādu ļoti tuvu draugu ar kuru mūs vieno kaisle pret fridriha n. darbiem, un periodiski arī savstarpēja kaisle mēs runājām par vīriešiem un sievietēm. daudz. visproduktīvākais sarunas veids izrādījās provokatīvu jautājumu uzdošana.
Vēl mēs nonācām pie sekojošiem secinājumiem, ka par galvenajiem idiotijas iemesliem ir uzskatāmi
1)jebkāds paškritiskuma trūkumums netikai vizuāls , bet galvenokārt mentāls.
2)absolūts humora izjūtas trūkums
3)smalkas estētiskās izjūtas absence.
un vēl šis tas.
Šobrīd par to domājot man neviļus prātā ienāca empīrisma ideju tēvs Francis Bēkons, kurš kādā savā darbā, ko lasīju gaužām sen un visai fragmentāri raksta par 4 veidu elkiem, kas traucē izziņai, neatceros secību, bet ja atmiņa mani neviļ runa bija par:
1. cilts elku ( cilvēkam kā sugai piemītošā ierobežotība
2. alas elku ( individuālā ierobežotība
3. vēl kaut kāds elks (sabiedrības aizspriedumi un neprecīza valoda
4.man liekas teātra elks (aplamas filosofiskas teorijas
p.s. mani māc stipra nojausma, ka attiecībā uz elku nosaukumiem kaut ko iepējams arī sajaucu,bet nu tas nav būtiskais.
Tātad Bēkons apgalvoja , ka tieši atbrīvošanaš no šiem elkiem ir priekšnoteikums izziņai.
Un man ir pārliecība, ka ir affigenna dzudz cilvēku kas sevī apsorbē netikai pirmos trīs secinājumus, bet arī sekojošos četrus. Septiņi vienā tā teikt.
p.s bļin, jāiet paēst, Bēkona vietā visu laiku raxtās bekons.
|
|
pārlasīju iepriekšējo ieraxtu un sapratu, ka stāstījuma baudījums ir ZERO. |