|
kaut kad jau pasen izlasīju Bukovska "sievietes", tā nu sanāca,ka vakar atkal uzdūros tai grāmatai, par kuru man nav nekāda īpašā viedokļa.Principā lasīšanas process bija neparasti ātrs (kas parasti manā gadījumā gan norāda uz štruntīgu literatūru), bet savādā kārtā Bukovska verbālais exhibicionisms, man tomēr kaut kur patika, likās pat tāds kā pārdzīvots un patiess.Tāpēc bukovski, es pagaidām vēl nenoraxtu, izvēlos vienkārši nekomentēt, tīri uz sajūtām balstoties(kā laikam arī vajadzētu uztvert māxlas darbu,izejot no šim pozīcijām bukovskis ir baudāms visādā ziņā)
Runa ir lūk par ko,man ārkārtējā mērā nepatīk dažu autoru , tostarp nebūt ne mazākā mērā režisoru pieeja šajā jautājumā. Man lūk nepatīk visu apjūsmotais teātra režisors Romāns Viktjuks esmu redzējusi divas viņa izrādes, kas mani pilnīgi nesatrauca un novembrī Rīgā mani uzaicināja uz vēl vienu, kas noteikti pieliks punktu manām mocībām par un ap Viktjuku.
Lai saprastu par ko ir runa es pamēģināsu ekranizēt kādu epizodi no viņa lugas, ko redzēju pirms kādiem gadiem pieciem, vēl gluži vidusskolas skolniece.Sižetam par pamatu bija kāda angļu dramaturga (pieļauju pat visai sakarīga)luga, kas stāstīja par kādu pavecu kundzi-novecojušu skaistuli un viņas komplicētajām, attiecībās ar jauniņo kalponi (metafora skaidra). Tālāk sekoja interesantākais, proti kalpones lomu spēlēja travestīts vīrietis (visai izskatīgs jaunietis), kas turklāk pa skatuvi pārvietojās ar atkailinātu torsu (kas acīmredzamo liecināja, ka fitnesa klubi, vaksācijas krēmi un solārija aktierim nav gluži sveši), taču pats interantākais notika pēc tam kad kundze palūdza kalponi, ja nemaldos atnest tēju,....-gaužām rāmā kalpone sāka mest kūleņus, taisīt tiltiņus, svecītes utt.Darbība norisinājās milzīgā būri. No estētiskā viedokļa horeogrāfs noteikti bija uzdevuma augstumos. Vērojot to visu man galvā šaudījās tikai viens jautājums-NAFIG tas viss? Viss ko režisors varēja un gribēja pateikt tā pat jau runāja pats par sevi, nafig visu to kailo homoseksuāla jaunieša torsu, deju būrī utt. Atzīmēšu, ka izrāde skaitījās ārkārtējā mērā skandaloza un es pat varu piekrist. Tajā laikā visi runāja par izrādes homoseksuālo zemtextu asociēja to ar pašu režisoru (kurš to pat nekad nav slēpis)un tamlīdzīgi. Tas ko es īpaši gribu uzsvērt ar šo piemēru, ir tas, ka ja atņem visu šo marazmu ar dejošanu un tiltiņiem izrādei nebija ne mazākās māxlinieciskās vērtības.
Es runāju par skandalozitāti kā brendu,aiz kura nestāv nekāds potenciāls. Arī es teorētiski varētu uztaisīt izrādi, kur nu teiksim uz skatuves notiktu kaut kāds incesta akts, galvenā aktrise izskrietu kaila, notraipīta asinīm,dekorāciju vietā karātos, nu teiksim ,apgraizītu vīrieša fallu maketi utt.vēl labāk ja par pamatu tam visam būtu luga, nu teikim "indulis un ārija".Esmu droša asinskārais vidusmēra skatītājs, tajā visā pat saskatītu kaut ko no visduslaiku inkvizīcijas šausmu ektētikas, tiktu noteikti pat analizētas manas attiecības ar tēvu, kāds tajā visā saskatītu kaut ko no protesta pret katoļu baznīcu, uzpeldētu arī ēbreju jautājums (kāpēc falli bija apgraizīti???), tiktu vilktas paralēles ar latvijas likteni un noteikti, pilnīgi noteikti mana luga kļutu skandaloza un apmeklēta. tālāk sekotu neskaitāmas intervijas glancētos žurnālos , kurās Es- tīta saulesbrillēs (obligāti dārgās)domīgi smaidītu un teiktu, kaut ko apmēram tā -"mana māxla esmu Es",tad ieturētu ilgu pauzi un piebilstu "māxla ir nevainīgo asinis" vai vēl kaut kādu bullshitu. Bet galarezultātā, galarezultātā........???
Diemžēl tādu piemēru musdienu mākslā ir lērums. Ir arī skandalozitāte, kas neapšaubāmi ir talantīga un ko nevajadzētu šeit iepīt, piemēram Dalī gleznas, kur ļeņinam ir trīsmetrīgi pakaļas vaigi, kaut kur obligāti pavīd anālas ainas, un hitlera tuklo miesu galerts, pildīts ar Romas katolicismu, bet tas jau ir cits stāsts, Dalī ir ģenijs (atzīstu,lai gan principā par viņu pašu nebūt nejūsmoju) viņam tas ir atļauts.Viņa skandalozitātei atķirībā no Viktjuka ir kaut kāds segums.
Arī amoralitātei nepieciešama konsekvence, es vienkārši esmu pret to, lai iepakojums būtu svarīgāks par saturu. Lai darbs būtu dzīvs pats par sevi, ārpus visādiem kontextiem.
|
| Я говорю тебе: "Ты - дрянь! Маленькая дрянь! | 20:18 |
|---|
|
Coja un Maika dziesmu ieraxti,nevaru iegūt, jo sirgstu ar tehnisko idiotismu//,bet tādos vakaros kā šis lasāmi kā dzeja.
http://www.pripev.ru/Pripev.asp?hsType=Artist&hnArtistId=38&hsSort=YEAR_DN
Позвони мне рано утром - меня разбудит твой звонок.
Я буду ждать его всю жизнь, жизнь - не самый долгий срок.
Attiecībā uz krievu 70, 80-to gadu rokmūziku esmu šausminošā kārtā sentimentāla.....un ne tikai.
Прощай, детка! Детка, прощай
|
|
|