|
ikreiz šeit ielogojoties es jūtu patiesu un dziļu riebumu pret sevi, jo nespēju atbildēt uz jautājumu kam es te kaut ko vispār raxtu??, cenšos meirināt sevi, ka nesirgstu ar grafomānismu, aizbildinoties ar to, ka raxtu tikai sev, neesmu nekam šeit draugs un cenšos arī neviena ieraxtus īpaši nelasīt, jo tas noved vēl pie lielāka riebuma. Vēl es nespēju pārlasīt nevienu no saviem ieraxtiem.
Un vispār sievietes skaistākā rota ir klusums.//
|
| premjerministrs -citplanētietis. | 14:06 |
|---|
|
šodien biju pusdienās ar kādu bijušio kolēģi,kurš turklāt ir cittautietis. Gaidot atnesam pasūtījumu pajautāju savam sarunu biedram:" Patāsti man ko tu zināji par Latviju pirms pārcēlies uz dzīvi šeit?" Svarīgi ka man patiesām neinteresēja tas ko viņš domāja par šo zemi, bet tieši viņam kā eiropietim pieejamā informācija par Latviju, viņa zināšanas. Atbildes mani nepārsteidza. Vēlāk papētot mazliet internetā pieejamās informācijas par latviju, proti bāzējos uz trim man pieejamām svešvalodām es secināju, ka mana kolēģa informācija vēl bija bērnu autiņos tīta. Ja paskatās uz Latviju tā, kāda tā tiek pasniegta ārvalstu masu mēdijos, tad skats ir apmēram sekojošs;
Premjerministrs atzinis, ka viņš ir citplanētietis,Britu troņmantnieks iekaustīts ar neļķi, ebreji šauti,krievi sisti, skolas slēgtas,sievietes pārdotas. Meklētājā uzdūros arī uz Džinas Ohsneres rakstu, kas starpcitu bija publicēts, ne jau kaut kādā tur vikipēdijā, bet iekš prestižā The New Yorker, par kuru gan biju gana dzirdējusi, taču šodien pirmoreiz biju gandarīta to arī noteisāt, manam gandarījumam, sodien nav robežu. Ohsneres stāstā figurē tāds personāžs kā nacionālists Māris Kalniņš, kurš pie svārku atloka nēsā sarkanu plastmasas neļķi, kas simbolizē par taisnu lietu izlietas asinis un pie galda ikreiz kā tostu stāsta leģendu par vārnām, kas ienīst cilvēkus, turklāt latvijā Dievs viņām lēmis ķērkt krieviski. Nemaz nerunājot par Ohsneres kundzes izdomu, kas sniedas lidz interesantai sižeta detaļai, ka Rīgas skolas mūsdienās tiek pārdēvētas jauno Latvijas līderu vārdos ( nav slikti-Rīgas 93-šā Šlesera vidusskola vai Pirmā Repšes ģimnāzija, vai vēl labāk -Bērnudārzs Atis Slakteris, ko bērni varētu mīļi dēvēt par Slakterīti).pieņemu, ka tieši šadā bērnudārzā skolojās cits Ohsneres personāžs mazais antisemītiņš Rūdis, kurš zina, -kāpēc latvijā ir bezdarbs!
Principā šādi var turpināt, ceļot gaismā visneiedomājamākos faktus bet problēma mīt tajā, kā 'to mēdza definēt mans vectēvs "Tas viss būtu ļoti smieklīgi, ja nebūtu tik skumji." Jo principā ja nerunā tikai par Latviju šādas informācija, kas bombardē cilvēkus un liek katru dienu tiem ticēt jaunam "dievam" var izrādīties arī ļoti bīstama, galvenokārt tā rada aizspiedumus, un aizspriedumi savukārt rada lērumu tādu kretīnu, kas man riebjas un pret kuriem nejūtu ne mazākā mērā nekādu iecietību.
Visu to es varētu rezumēt tikai ar sekojošo frāzi-nevajag nekad aizmirst cik ietekmiga var izrādīties sūdīga literatūra.Mūzika: massive attack //coma// |
|
|