| makjavellī ar mani lepotos// | 16:11 |
|---|
|
mūsdienu drudžaino cilvēku, jeb latīniski daiļi dēvēto Homo Faber, kas tīksminās no sava postmodernā nihilisma ,manuprāt, spilgti iezīmē vēl viena iezīme, proti,- absolūta humora mazspēja jeb maniakālais nopietnisms. Par to es izteiksmīgi pārliecinos ik uz soļa, jo hroniski ciešu no viegluma uzjautrināties gandrīz par visu (nejaukt ar cinisku snobismu) kas notiek man apkārt.
Viss notika svelmainā augusta piektdienas pēcpustdiena. Es, vēl Sienas Universitātes studente uzkavējos pēc lekcijām bibliotēkā, kur patīkamā kārtā satiku savu Itāļu Kino semiotikas pasniedzēju prof: Mazzīni, kurš laipnā kārtā mani uzaicināja uz tasi kafijas netālajā bārā "SM", kura saimnieks izteikts tēviņš Salvatore, savukārt, bija kļuvis par vienu, no maniem studiju laika dzīves personāžiem un manuprāt ārkārtējā mērā sirga ar idiotiju. Situāciju vēl drūmāku padarīja fakts, ka tuvākā apkaimē nebija neviena bāra,mans dzīvoklis atradās pretējā mājā un iekš "SM" tirgoja nepieklājīgi lētu uz ārkārtējā mērā baudāmu mājas vīnu.
Tā nu saules nogurdināti mēs paslēpāmies bāra terasē un nodevāmies sarunām par kino latvijā (runāt par ko protams bija tik pat bezjēdzīgi, kā runāt pat latviešu nacionālo virtuvi, kura neeksistē un literatūru, kura, ja atskaita pēdējo piecgadi iezīmē vēl drūmākas ainas un vispār visumā neiekļaujas manā priekšstatā par Literatūru).Šķiroties viņš palūdza vai nevaru viņam izlīdzēt? Lietas apstākļi bija sekojoši; nākamajā dienā viņam bija paredzēts novadīt "iepazīšanās" ekskursiju jaunajaiem amerikāņu studentiem, tomēr apstāķļu sakritības dēl viņš bija spiests doties uz Romu, un atgriezīsies tikai otrdien, kā rezultātā saprotams nevarēja novadīt ekskursiju pa pilsētu un Universitati,lai iepazīstinātu jaunos studentus ar vietējo dzīvi. Tā kā viņam nebija arī šo studentu koordinātes,viņš apveicājās vai es nevarot nākamajā dienā ierasties norunātajā vietā un painformēt viņus, ka ekskursija tiek pārcelta uz nākamo nedēļu, ko es arī laipni solījos izdarīt.
Vēlā sestdienas pēcpusdiena laiks joprojām bija īsteni dievīgs, es, tērpusies smeldzīgi baltā kokvilnas kleitā devos pavēstīt jaunajiem amerikāņu studentiem,kas gaidīja mani universitātes dārzā, nepatīkamo vēsti. Kad manā galvā iešāvās īsteni "Makjavelistisks" plāns, - kāpēc gan man pašai nenovadīt šo ekskursiju un neparādīt jaunajiem censoņiem šīs mietpilsoniskās pilsēteles īsteno garu?
Sperot pirmos soļus dārza foajē, es mirklī sapratu, ka bagātās amerikāņu atvases, kas ieradušies Sienā lai vasaras univeritātē daudz maz pieklājīgi nodzertu vecāku naudu ir pilnīgākie "čaiņiki", kas nozīmēja zaļo gaismu viennozīmīgi lielākajai afērai, kādu šēit jebkad ir sarīkojis students no Latvijas. Lai ekskursija būtu pēc iespējas autentiskāka un aizdomas neradītu mans cittautietes akcents izrunājot itāļu vardus vēl pirms paspēju sasveicināties ar topošajiem ekskursantiem ,es ķļuvu par Krievu grāfu dzimtas pēcteci Annu-Rozu Luksemburgu,kas dzīvo Sienā jau 10 gadus, kopš esmu laulājusies ar profesora Mazzini brālēnu grāfu de Medīči. Spriežot pēc jauno censoņu sejām šie triviālie meli neradīja nekādas aizdomas,un es atļāvu jauniešus mani saukt vienkārši par Annu-Rozu. tālāk es laipni paskaidroju, ka grāfs Mazzīni (nolēmu, ka grāfa brālēns taču arī ir grāfs), ko turpmākajā sarunā mīļi saucu par profesoru Mazzīni ir izbraucis, tāpēc laipni uzticējis novadīt ekskursiju man. Mūsu izgājiens sākās ar to, ka es bez liekiem meliem un lai vēlreiz kliedētu jebkādas šaubas godprātīgi izstāstīju visas galvenās, izdzīvošanai derīgās lietas proti,kur atrodas sekretariāts, bibliotēka, fakultātes, plāns, lekciju saraksts utt., tādejādi tiekot vaļā no jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem es sāku "īsto" ekskursiju!
Ieskatu Sienas vēsture es sāku ar Universitātes dibināšanu tālajā 1240 gadā(kas patiesām tā arī bija),kuras dibināšanā piedalījās pats Maķedonijas Alexandrs. Nevienam, protams, neškita savādi, ka Alexandrs visā visumā dzīvoja gadus 300.gadu pirms mūsu ēras. Tālāk es pārgāju uz man tik ļoti mīļo 20.gs sākumu un pavēstīju jaunajiem deģenerātiem, ka Siena ir zīmīga visā Itālijā ar to, ka tajā ir dzimušas tik zīmīgas pasaules un itālijas vēsturē un kultūrā personas kā ,piemēram Napaleons Bonaparts ,Benito Mussolini, un pat slavenais mūziķis Eross Ramazotti (pēdējais acīmredzami viņos izsauca vislielāko sajūsmu), kurš, es piebildu, Sienā mēdz pavadīt vasaras un ir biežī sastopams pilsētas galvenajā laukumā-Piazza del campo,kas izsauca manāmu sajūsmu sieviešu dzimtes ekskursantu vidū. Taču turpmākajā stāstījumā es savādā kārtā nolēmu uzkavēties tieši pie Benito, stāstot studentiem par viņa ģimeni un mazdēliem, kas joprojām ir dzīvi un dzīvo Sienā, tautai, saprotams, jāzin savi varoņi, un tā es viņiem pavēstīju skaudro patiesību, ka viens no Musolīni mazdēliem ir bāra "SM" īpašnieks un bārmenis Salvatore, un patiesībā SM tieši tā arī atšifrējas, proti-Salvatore Mussolīni, tas viņus manāmi ieintriģēja, otrs mazdēls manā versijā bija studentu kopmītnes uzraugs Roberto (pilnīgs kretīns)arī maniem studentiņiem viņs bija jau iepazīts personāzš un visi kā viens piekrita- viņš patiešām raksturā ir atsities savā despotiskajā vectēvā.
Kopumā manaā jauno laiku vēsturē divu stundu garas pastaigas laikā figurēja vēl dažnedažādi personāži, kā slavenā operdziedātāja Eva Brauna, universitāts sekretārs Gēbelss, ēka kur bija ieslodzīts marķīzs de Sads ,intrigai es iepinu pat Leonardo di Caprio. Studenti klausījās manī nopietni, daži pat pierakstīja. Pēc nedēļas viss protams nāca gaismā, mani jaunie amerikānu censoņi demonstratīvi raudzījās manī sašutušiem skatieniem, uzraugs Roberto, pavēstīja, kādam mūsu kopīgam paziņam, ka labāk man turpmāk turēties no viņa distancēti un profesors Mazzīni man uzsauca kokteili, bet šoreiz, saprotamu iemeslu dēl mēs vairs negājām uz "SM".//
Tā lūk, negribīgi jāpiekrīt Pīteram Grīnvejam- Vēstures nav ir tikai vēsturnieki// |
|
man sķiet krievu literatūra pavisam veltīgi samērā nenovērtēts ir palicis Daņila Harmss, palasīju atkal viņa stāstus, man vispār patīk, tā lūk ( http://www.litera.ru/stixiya/cgi/see.cgi?url=http://www.geocities.com/Athens/8926/Kharms/index.html ) tā kā es laikam pie viņa vēl atgriezīšos. |
|
|