vakar krietni peec pusnakts atgriezhoties majaas , maldiijos avotu ielas garumaa un negribeejaas iet majaas, vienkaarshi gribeejaas kaut kur paseedeet uz solinna, tuvaakais solinnsh izraadiijaas Kebabs.
Raugoties orandzhajaa gaismaa,es viegli paveeru durvis ..,un te nu vinnsh bija, mans bijushais lieliskais , grauza piellauju, ka vistas kebabu ar pakaltushiem kartupeliishiem. peedeejo divu gadu laikaa nebiju ne reizi vinnu satikusi, un peedeejaa laikaa godiigi sakot pat likaas mullkiigi vinnu satikt, ir savaadi cik lloti cilveeki nepamatoti speej satuvinaaties un tik pat nepamatoti atsveshinaas. Mirkli kaveejos pie ieejas, domaaju atkaapties, pirms veel tiku pamaniita, bet tad liidz ar durvju charkstonnu, sekundee sagruva visi atkaapshanaas celi. Mirkli vinnsh manii luukojaas, ..tad izkaneeja traggiskais -"kaa iet?" -iet, es teicu, kaa tev? "arii." ,vinsh atbildeeja un klusi piebilda:
"labi izskaties"- ..taalaak sekoja aplami jautaajumi tiehsi sekojoshaa kaartiibaa:
"esi ar kaadu?", "dzivo tur pat?" "kur straadaa?" "pelni labi?" "daudz braukaa?","dziivo viena?" ,utt.
es seedeeju vinnam pretii kaa dura, grauzu vinna kartupeliishus un domaaju hullish vinnsh palicis taads lohs. Vai tieshaam viss tas ko vinsh man jautaa vinnu patieshaam interesee?
Apeedot visus vinna kartupeliishus es pieceelos, ietinos shalee un uzdevu vienu vieniigi jautaajumu, kursh mani patieshaam intereseeja :"hullish kad bijaa kopaa tu nekad needi kebabus?", vinsh pasmaidiija,:" tevi aizvest?, da nee,man jau tepat, eed vien.
atnaacu maajaas un uz virtuves galda satiku Džeriju. Pa dienu biju atstājusi cepumus uz galda, Džerijs to prata noveerteet. Vēl mazliet un man liekas mēs tīri labi sadraudzēsimies, vismaz pēdējā laikā ieraugot Džeriju es jau savaldos un nekliedzu spalgā balsī, nākamreiz atnesīšu viņam Kebabu, neaso, ar kartupelīšiem.Mūzika: hable con ella /soundtrack/ |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
