nekad neesmu sastapusies ar ceļa rādītāju, kurš man norādītu kurp doties,,taču pa ceļam,,pa ceļam šodien ar r. runājām, par to, ko mēs mainītu, ja būtu iespēja dzīvot dzīvi no jauna, lai kā arī nebūtu, nav runa par nožēlu, tikai par to cik ļoti es neticu tiem, kas saka, ka neko, it neko nemainītu, ka nodzīvotu tā pat dienu, dienā, vārds vārdā, cik gan nožēlojami tas skan, kā var neko nemainīt, it kā viņiem būtu bail atzīt, atcerēties,,//
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
