July 31st, 2011

• par tevi, cilvēk
• 7/31/11 03:46 pm
• Sirdspukstu attālumā, Tu esi man
  Un nav svarīgi cik mirkļi zaudēti
  Svarīgi ir - cik vēl tie būs
  Nenoliec galvu likteņa negaisos
  Drīz uzspīdēs saulīte un tad
  Kā no jauna piedzimis, Tu pretī man nāksi
  Un smaidīsi, tversi aiz rokas
  Un vedīsi prom sirdspukstiem skanot
  Caur negaisiem maniem un taviem
  Ne mirkli smaidus nezaudējot
  Jo beidzot kopā - roka rokā
• IekantējaPiesit kanti

• Otrās iespējas
• 7/31/11 04:29 pm
• Kautrīgā sārtumā rotājas vaidziņi, actiņas vērstas skatā uz leju, kāds tur viņas trauslo roku un braši stāsta mīlas stāstu par vīrieti, kurš devis otro iespēju mīlestībai, stāsta galvenajā lomā ierindo sevi... Viņa skatiens tik ciešs, tik tiešs, tik izteiksmīgs un uzbāzīgs. Stāsts pilns ar uzvarām un zaudēm, ar varonību un mērķtiecību, nauda arī nepaliek nepieminēta, atslēgas frāze - nosaukšu zvaigzni tavā vārdā, piebeidz saturīgos runas plūdus. Pār muguru pārskrien tirpiņas... Meitene sapņaini pēta savas kurpītes un domās ir pietiekoši tālu, lai distancētos... Sēžu klusi un vēroju, līdz skatiens sastopas ar meitenes skatienu, es sajūtu ilgas, tās pašas ilgas, kas manī mīt, ne pēc solījumiem, ne pēc naudas, nedz pēc zvaigznes, kas saukta manā vārdā... Arī viņa reiz dos otro iespēju mīlestībai, bet ne tagad. Un arī es to došu un ne tagad..
• IekantējaPiesit kanti

• klusuma nīdēja
• 7/31/11 07:43 pm
• Minūti pēc minūtes vientulība rit
  Tik ātri... Gadu pēc gada.
  Visbeidzot apsēžos uz palodzes
  Turot rokās ikdienišķo kafijas krūzi
  Apjaušu, ka vientulība negribēta kļūst
  Tā izbaudīta pārpārēm, smeldzīga kļuvusi
  Vai Tev ir tāpat?
• IekantējaPiesit kanti