July 25th, 2011

• Nemodini mani
• 7/25/11 01:16 pm
• gaidīšu ziemas salu, kas sasaldēs manas atvērtās brūces
  gaidīšu sniegu, kas pārklās manas saulē atkusušās emocijas
  gaidīšu tevi, kas apskaus un turēs cieši - ledainā skāvienā
  gaidīšu tevi, bet tu nenāksi, gaidīšu līdz skatiens sastings
  tumsā klupšu un kritīšu, gaismā celšos, viļņos slīkšu, ugunī degšu
  līdz atradīšu tevi, ko pazaudēju ziemas vējos, savā jūtu tuksnesī
  kad atradīšu, tad notraukšu smiltis, aizliegšu vējus, kas tevī mīt
  un mēs mirsim nomodā okeāna krastā, viļņu apskaloti
  rokās sadevušies iesim viļņos, kas mūs sviedīs pret klintīm
  kopā ir tik labi - sasaldē mani, es atkausēšu tevi, tik atnāc, es gaidīšu
• IekantējaPiesit kanti

• iņ jaņ
• 7/25/11 01:25 pm
• es tev sekošu līdz debesu vārtiem, ne līdz nāvei, ne līdz dzīvei
  tu atlieksi galvu, es savu noliekšu,tu kliegsi, es čukstēšu
  un pārmaiņas pēc es nejutīšu neko
  bet tu sadegsi manās sajūtās
  mokoši, ilgi, dziļi - kā reiz es
  un nevaino mani
  man vajadzēja tavu aizsardzību
  tev manu spēku
  spītības vārdā abi bešā palikām
  un tā tev vajag
• IekantējaPiesit kanti

• Par tevi, cilvēk.
• 7/25/11 02:26 pm
• ja vairošu to labo, kas tevī mīt
  ja būšu tā, kam ticēt un uzticēties,
  ja būšu tavs miers un tavs balsts,
  ja nepārrakstīšu tavas atmiņas,
  ja būšu - viegli un klusi,
  ja neaizmirsīšu,
  ja godāšu un cienīšu,
  ja nepārmetīšu un nesāpināšu,
  ja būšu kā gaisma tavā tumsā,
  vai tu... vai tu spēsi tāpat?
  Vai nāksi manās pēdās,
  ja arī ceļš man vīsies tālāk, savādāk?
  man bieži salst - vai sildīsi?
  es reizēm raudu - vai mierināsi?
  piedod man, bet apraujas vārdi,
  tā gadās... nepārmetīsi?
  šīs lapas nenodegs,
  tās ierakstītas neredzami,
  vārdu pēc vārda - no sirds - sirdī.
  lai neapklust soļi tavi manā dzīvē,
  to novēlu sev. bet tev - meklēt un atrast.
• IekantējaPiesit kanti

• viss ko es vēlos mirklī šajā...
• 7/25/11 04:01 pm
• ieskaties kā manās acīs zaigo tavs atspulgs
  ievēro manu ķermeņa valodu - tā pateiks
  cik nozīmīgs, cik vajadzīgs tavs glāsts un skūpsts
  sniedz roku un es sniegšu tev savējo
  stāvi kalna pakājē un sagaidi, kamēr es nokāpšu lejā
  neizlaid no skata, nepazaudē, vēro un tulko
  es čukstēšu, bet tu lasi no lūpām - jutekliskām kā pieskāriens
  liec galvu manā klēpī, es mierināšu, es veldzēšu
  slāpes tavas pēc cilvēciskā, pēc augstākā
  ko spēj sniegt cilvēks cilvēkam vienkārši esot blakus
  lido augstāk ar mani, ietinies manos čukstos cik labi
  ir būt ar tevi, cik labi tā, kad ir uz ko paļauties
  dzīvo manī, mums atvērsies bezgalīgas durvis
  tukšām, piepildāmām istabām un mums
  atliks tikai tās piepildīt...
  apsoli man, neizlaist no skata...
  esi kā atbilde uz manu lūgšanu, esi mans ceļabiedrs
  ja tici, ka mila nekad nezūd, ja ir mīlēts,
  ja tici, ka cilvēks top piepildīts tikai dodot, ne saņemot
  ja tici man, ka nepievilšu, ja tici man, ka noturēšu
  sniedz man roku un nāc ar mani - miera skavās
• IekantējaPiesit kanti