Depresants - July 2nd, 2011

July 2nd, 2011

7/2/11 03:35 pm
Ietinos savos garajos matos un aizvēru acis, sapņaini iztēlojos kā eju pāri milzīgai pļavai, te zied rapši, te griķi, te arī rudzu vārpas rokas skrāpē, kā bērnībā, kad laika nesavaldīta padevos bezmērķīgos ceļojumos, mežu noslēpumainības reibināta, grāvju nātru sadzelta, brīva un viena, tāpat tagad - tikai sapņojot, tāpat brīva, bet ne viena - vientuļa gan, kā bērnībā, kad neviens mani nesauca mājās, kad pārnākot, mani soļi uz trepēm bija vienīgie, asaras neviens neredzēja un kliedzienus neviens nedzirdēja, mānīgi, ja Tev šķiet, ka bija miers - tas nekad nav bijis, bet es joprojām to ļoti vēlos, lai man nebūtu vairs jāskumst, paliekot vienai.
Iekantēja Piesit kanti

Vējam vijole raud līdz...
7/2/11 04:24 pm
Tevi redzēt - sēdēt klusi tumšā stūrī un degošu skatienu pētīt tavas elpas ritmiskumu, Tu jūti, ka esmu šeit, bet Tu neredzi - nekad neesi redzējis mani, jo esam neredzami viens otram. Tu pavērs skatienu pret debesīm un klusi ko čuksti, es redzu, bet nedzirdu - mēs esam nedzirdami viens otram.
Es reiz iznākšu no tumsas.
Kam mums redzēt, kam mums dzirdēt, ja mēs jūtam viens otru.
Es pastiepšu roku, bet Tu spersi soli.
Iekantēja Piesit kanti

Pick someone, need only one
7/2/11 05:11 pm
Kad Tu uzkāpi uz skatuves, es zaudēju kontroli, Tu vairs nebiji tikai mans, Tu nedziedāji man, tik svešs un tik jūtīgs, tik skarbs un tik seksuāls... Es nogāju malā un vēroju kā tevi mīl citi, kā Tu mīli citus, pēc tam, kad cigarešu un alko izgarojumu tīmeklī beksteidžā, Tu piekļāvies man - tāds noguris un iztukšots - sasvīdis un tik ļoti mans, kā reti kad. Tu esi brīvs un tikai tādu es tevi gribu sev.
Iztēlojos tevi, garajiem matiem plīvojot, ar savu LTD basenīti rokās, cigareti lūpās, vējiem glāstot dievīgo augumu, tuksneša vidū uz skatuves, kur man nekad nebūs vieta... Un sevi - kā diena un nakts, kā maska un patiesība - tik dažādi mēs, bet tik ļoti vajadzīgi viens otram.
Varbūt.
Iekantēja Piesit kanti