June 18th, 2011

• Es
• 6/18/11 04:46 pm
• Alice in Chains... Fantāziju rosinošie puiši...
  Ieskanas, sakūda un norimst, atstājot neparastā skurbumā par ideāliem...
  Un nedaudz smeldzošās saulrieta krāsas izjūtās, jo divu no viņiem vairs nav...
  We die young! Tie man atgādina tevi... Satrauc un sāp, uzbudina un aizrauj un atkal sāpina. Un tad nāk HURTS - tumšie, eksotiskie, noslēpumainie - gribas ietīties viņu pasaulē un noslīkt emocijās, bet aizvien sirdī silti glabājot domas par tevi - mans bezmatērijas ideālais...
• IekantējaPiesit kanti

• atkal...
• 6/18/11 05:42 pm
• Sēdēt uz kraujas malas
  Harmonijā ar sevi
  Nolekt no tās
  Lidojuma laikā redzēt tevi
  Un nesajust vairs to, kas reiz izjusts
  Krist un nenosisties
  Krist un tikt noķertai
  Īsi pirms piezemēšanās
  Pret savu gribu
  Atkal
• IekantējaPiesit kanti

• sev...
• 6/18/11 05:52 pm
• Viņš bija brīvs, bija un ir
  Nepieradināms un neietekmējams
  Mākslinieks, tā teikt
  Nerēķinājās un neiedziļinājās
  Bet tāds viņš bija, bija un būs
• IekantējaPiesit kanti

• Tie, aiz sienas
• 6/18/11 07:02 pm
• Vēroju.
  Viņš un viņa ir aiz sienas - šķietami kopējas, bet patiesība katrs aiz savas.
  Kliedz un kliedz, bet nedzird... Un par to brīnās, sienas aug un aug viņu starpā. Nāks cits un nostāsies viņai blakus - aiz kopējās sienas, gadi ies, šķietami kopējā siena sašķelsies un izveidosies katram sava - tā augs un augs, līdz kāds sapratīs - trieks kulaku sienā, apskaus viņu un nelaidīs vairs nekam nostāties starp viņiem, pirmkārt jau viņiem pašiem. Drosmīgais Viņš. Tādu es gribētu sev
• IekantējaPiesit kanti

• Savas tumsas rēgs
• 6/18/11 07:16 pm
• Tu ar mani esi jau sesto gadu - tieši tad es tevi izdomāju, pieradināju un publikai atrādīju divtūkstošdevītajā gadā. Visas krīzes pārciestas - neesmu vīlusies tevī, mierinājums mans, vai pienāks diena, kad atteikšos no tevis, lai izdzīvotu to pašu ar materiālu vīrieti? Vai es jebkad atteikšos no tevis? Vai pienāks diena, kad es tavu matērijas atspulgu ieraudzīšu sev blakus spogulī... Skūpstot, glāstot, vērojot... Un pat pēc sejas nomazgāšanas un acu mirkšķināšanas Tu nepazudīsi...
• IekantējaPiesit kanti

• Es
• 6/18/11 09:07 pm
• Šodien esmu skaista - pat ļoti, nesaprotu kāpēc...
  Rūpju vaibsti mani pametuši, āda kā par brīnumu, kā kolagēna injekcijām piebarota - tvirta, izskatās mākslīgi.
  Acis gan - tās nodevējas...
  labi, ka sirdi neredz.
• IekantējaPiesit kanti