October 18th, 2010

• aizvērtām acīm...
• 10/18/10 03:59 pm
• mēs pāri debesīm braucām. ar divriteņiem. smilšainas debesis bija.
  bez eglēm. mierinošas tomēr. iespējams, ka
  šajās debesīs šalkoja jūra. mākoņi noteikti. šalkoja tur.
  no apakšas spīdēja saule. vismaz tās stari.
  tie iedūrās kājās. pēdu ādā. taču asinis
  vairs nesūcās. vai tā tiešām bija?
  
  tās naktsmājas. tūkstoš kafejnīcu. miljards tālumā
  vērstu skatienu. no manām acīm. tās ieduras
  kāda ādā. uz vaigiem, pieres un rokām.
  ko gan varu es līdzēt! tālumā skatiens vērsts.
  no lejas uz augšu un no augšas uz leju. pāri debesīm. toreiz pāri debesīm.
  pāri debesīm mēs braucām.
  aizvērtām acīm.
• IekantējaPiesit kanti

• Glāb mani, jūra!
• 10/18/10 04:42 pm
• Glāb mani, jūra,
  es slīkstu!
  Slīkstu atmiņās,
  veltīgās gaidās,
  un pat cerības salmu
  man te krastā nemet neviens.
  Sasmēlies mutē bijušu skūpstu sīvums,
  bijušu glāstu paisums pāri galvai man kāpj.
  Jūra,
  es eju pie tevis,
  lai vaigi,
  ja kādreiz kļūst sāļi,
  no tava putainā viļņa degošā valgumā sūrst,
  ja vaids,
  tad no vēja dūres,
  kas negaidot pakrūtē cērtas,
  ja smeldze, – tad tāpēc,
  ka saulei,
  rietā iztekot, grūti mirt.
  Glāb mani, jūra,
  tu viena
  lielāka esi par mīlu,
  plašāka esi par ilgām
  un vienkāršāka –
  kā glāsts.
  Glāb mani, jūra,
  es slīkstu!
  Man jāmetas tālumos tavos,
  lai atkal par cietu zemi
  kļūst atmiņu saēstais krasts
• IekantējaPiesit kanti