August 5th, 2010

• Kārtējais lidojums
• 8/5/10 05:10 pm
• Eju kaut kur es noteikti eju un atkal redzu Tevi savā ēnā - Tu stiepies pēc manas ēnas, bet muļķi, kā Tu nesaproti, mana ēna ir bez matērijas - tāpat kā Tava ēna, tās saies viena otrā, bet bez sajūtām, bez prieka, bez sajūsmas, tās tikai iekrāsos ietvi tumšākā krāsā... Jā, es arī tevi mīlu mans bezmatērijas kaut kas, es nekad neatskatīšos, lai ieskatītos tavā materiālajā ķermenī un nekad nedošu Tev iespēju ieskatīties manējās raibajās acīs, kas saka tik daudz - brīžiem daudz par daudz. Un atkal tikai Tu saproti ko es rakstu - tikai Tu, kas pašlaik valda pār mani. Ej garām un neatskaties. Tāpat kā to daru es.
  
  
  Šis ir vienkārši izdomājums - lūdzu neiespringt uz visādiem tulkojumiem, van vienkārši gribējās tā uzrakstīt.
• Ģeniālais skaņdarbs: Ride the sky
  Oma: calm
• IekantējaPiesit kanti

• Paranoja
• 8/5/10 10:04 pm
• Tu Tu Tu
  
  Tu esi mana paranoja, Tu visur mani atrodi, Tu visur mani redzi, es Tevi jūtu, jūtu kā savu acu kustības, jūtu kā savu nagu atstātās pēdas tavā ķermenī, es gribu palikt tevī, mana paranoja, gribu, lai Tev sāp - necilvēcīgi sāp. Kā saka - dots pret dotu, tas ir iespējams?... Bet vai sāpoša paranoja nebūs parasta sirdsapziņa?
  
  Man Tu patīc, Tu esi mana paranoja - patiesībā kontrolētākā lieta, jeb vieta varbūt, kur Tu esi paranoja - kur ir Tava vieta manā ķermenī? Hm, bet varbūt Tev taisnība un es pati esmu paranoja - tava paranoja?
• IekantējaPiesit kanti

• Gribās
• 8/5/10 10:31 pm
• Nu nevaru, tā gribās, ka AAAAA!
  
  Mūzika maigi glāsta manu ķermeni, ja pilnībā atslābinos, tad spēju sajust basu vēsmiņas... Tu zini kā tas ir? Tu uzliec dziesmu, kas tavus jutekļus pastiprina par visiem iespējamiem uztveres kanāliem, kad pieskarties klaviatūrai ir līdzvērtīgi kā pieskarties Tev... Pirkstu gali kut, tikai nav tavu acu jautājošais skatiens un klusi manā austiņā neieskanas "nāc"... Tā ir labi, tiešām ir labi, es saplūstu ar mūziku - tātad tagad es spēju būt tevī - mīlēt tevi no iekšpuses - esmu tava mūzka, es izstiepju savu roku un tavam matērijas kopumam jākustas man līdz, jo tu tik spēcīgi izjūti mani, mēs aizveram acis, izplešam rokas un ļaujamies brīvajam kritienam, esmu tik tuvu Tev, ka tuvak vairs nevar, bet Tu aptver mani vēl spēcīgāk... Es izslīdu Tev cauri - dziesma beidzās mīļais...
• IekantējaPiesit kanti