July 19th, 2010

• Romantiskais vakars pašai ar sevi
• 7/19/10 01:03 am
• Forši.
  Ja nevar cits, tad varu pati - tika atrasta mūzika no vecumveciem kaktiem, notraucu putekļus un nu klausos, gremdējos sentimentā - perfekta harmonija manī kā ūdeņraža un skābekļa molekulas pārvietojas - miers/mūzika2.
  Es mīlu šo vakaru - tas nav taustāms, tas ir izjūtams,
  ja Tu būtu blakus šķiet Tu sajustu to īpašo, ko sajūtu es, varētu gulēt šeit, skatīties kā tauriņi sitas gar logu,
  domājot un cerot uz gaismas siltajām skavām, bet mēs nelaistu viņus iekšā - mēs neļautu tiem apdedzināt spārnus.
  Pēc tam mēs domātu viens par otru - neviļus pirksti aizsniegtos pēc tavas rokas un tā mulsi mēs gulētu
  - domājot viens par otru, ik pa brīdim pasmaidot, jo domas arī mēdz kutināt...
  Tu ielūkotos manās acīs un es saprastu ko Tu vēlies man teikt un Tu saprastu manu atbildi.
  Tad es gribētu dzirdēt tavus sirdspukstus, noliktu galvu tev uz krūtīm un ieklausītos artēriju čukstos,
  roka nejauši atrastu vietiņu, kur iesprukt, lai varētu baudīt īstu tuvību - miesisku,
  Tu neiebilstu - es zinu.
  Rokai sekotu dedzinošās lūpas, kas iededzinātu savus nospiedumus tavu sajūtu atmiņu kartē uz mūžīgiem laikiem - dedzinošie glāsti zīmētu abstraktus zīmējumus uz Tevis.
  Es sevi atdotu - lai dedzina, jo dziļāk un spēcīgāk, jo labāk.
  Tev kut.
  Es novilktu Tev kreklu - neciešu, ja man kas traucē baudīt.
  Baudīt Tevi - acīm, ausīm,garšas izjūtām - Tu esi skaists, Tu to zināji?
  Tu nevēlies, lai es runātu - Tu dedzini manās lūpās atmiņas par savējām.
  Es nogaršoju Tevi.
  Vairs nekas nespēj apturēt - un nevajag, lai iet, lai deg, lai dziedē.
  Dziedē brūces no seniem laikiem, lai dod piepildījumu - tagad un šeit.
  Tu vēlies man ko teikt - saki, nebaidies, ka pārpratīšu - es šobrīd jūtu to pašu - tieši to pašu ko Tu.
  Tas neuzliks pienākumus - saki, nebaidies, es vēlos to dzirdēt.
  Tu tagad zini - kā tas ir - sajust mani.
  Esmu ieprogrammēta Tevī, Tu esi ieprogrammēts manī.
• IekantējaPiesit kanti