February 20th, 2010

• Platoniskā mīla
• 2/20/10 01:09 pm
• Vakar kārtējo reizi nespējot aizmigt iedomājos tādu lietu: vai cilvēkam ir nepieciešama viena dzīves platoniskā mīlestība, kuru paturēt svētu domās, jūtās, sirdī. Cilvēks kuru mīlēt no tālienes, nevēloties viņu savā dzīvē, savā ikdienā. Bet tajā pašā laikā mierināt sevi ar fantāzijām par viņu, mazliet pasapņot un ilgoties..
  Tāds cilvēks, kuru nevēlies aptraipīt ar savu pieskārienu dzīvē, bet domās noraut viņam drēbes un ļauties valdzinājumam...
  
  Bet manuprāt cilvēki nemaz neapzinās kādas "pēdas" spējīgi atstāt cita cilvēka dzīvē, kaut tikai uz mirkli tajā ienākot un varbūt pat neko nedarot.
• IekantējaPiesit kanti