January 13th, 2010

• 1/13/10 04:29 pm
• ...Arī mani TAS beidzot ir skāris... Pagājušonedēļ, gripas drudzī pieķēru sevi pie domas par pārvākšanos uz ārzemēm - MANI, kas paniski baidās izceļot pat uz Lietuvu! Man BAIL no nestabilitātes vairāk kā no nāves, un pārvākšanās ir nestabilitāte kvadrātā!
  Lieta tāda, ka man te praktiski neviena nav, tikai ģimene... Un labāk taču pārvākties, kamēr mazais vēl mazs, lai sāk skolā iet jau svešzemē, nevis sagaidīt, kad viņš iepazīst, sadraudzējas un iemīl cilvēkus te.
  Kā būtu labāk... Nezinu. Esmu kā dadzis pieķērusies savai zemei, savai valodai... Bet tie, kas vada manu (mūsu) zemi, nu pilnīgi PIDARI! Bet citur arī ir tādi... Neesmu no cilvēkiem, kas rīkojas spontāni, vai nepārdomāti, es visu analizēju (pat iešanu uz veikalu)... Maniakāli.
  Tā lūk.
• Ģeniālais skaņdarbs: http://65.60.33.26/radio/ilovecesisis/128/listen.asx
  Oma: Štruntīga
• IekantējaPiesit kanti

• Beztēma (part IV)
• 1/13/10 04:57 pm
• Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
  Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
  Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
  Cik grūti tajā brīdī bija man!
• Ģeniālais skaņdarbs: Barrel - Heart (mūsu pašu puikas)
  Oma: Štruntīga
• IekantējaPiesit kanti

• Manai Vecmāmiņai (sargeņģelim)
• 1/13/10 06:01 pm
• ..Es ilgojos pēc Tevis... Naktīs vēlreiz un vēlreiz atgriežos pie tevis - siltumā, kā tu panāci, ka vienmēr, pat tad, kad plīts netika kurināta,
  pie Tevis bija tik silti... Es Tevi mīlu, mīlu no visas sirds, Tu mana vienīgā, rūpīgā...
  Atceros visādus sīkumus, Tava skapja iekārtojumu,
  pat to, kā skapja durvis, kas īsti neturējās vietā, Tu mēdzi aizkrampēt ar tādu dīvainu krampīti...
  Atceros, kā to pašu vienīgo reizi, kad Tevi redzēju dusmīgu uz mani, Tu caur asarām man ar slapju lupatu iesiti (ļoti smagi nogrēkojos).
  Es mīlu Tevi. Atceros Tevi. Piedod man, biju pārāk maza, lai novērtētu, lai saprastu, piedod man mīļā...
  Tu mana vienīgā. Piedod par sitieniem, lamām un grūdieniem, kurus saņēmi manā vietā, piedod, par to, piedod man, ka nenosargāju, piedod man lūdzu mīļā!
  Es redzu Tevi sapņos... Man ir tik skumji, ka biju pārāk maza, lai saprastu, lai pateiktu PALDIES Tev. Es aizbraukšu pie Tevis, pacieties.
  Mana mīļā... Es bērnības nežēlastībā, stulbumā smējos par Tevi, nesapratu kā Tev sāp, ka dienu un nakti jāpārdzīvo par mani,
  teicu - ar mani nekas nenotiks, pat nenojaušot, ka tie vārdi mīlošai sirdija maz nozīmē, nav iespējams neuztraukties par mīļo.
  Vecmāmiņ, lūdzu piedod man, ka tikai tik daudz gadus pēc Tavas nāves, esmu visu sapratusi... Vēlu. Daudz par vēlu.
  Es gribu, lai Tu atgriezies... Es labošos, apsolu, tikai lūdzu atgriezies, mans sargeņģeli...
  Es mīlu Tevi... Diemžēl kāda tam vēl tagad nozīme... Tevis nav. Sen vairs nav.
• Ģeniālais skaņdarbs: Elvis Costello - How Much I Lied
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti