anck-su-namun ([info]anck_su_namun) wrote on March 13th, 2011 at 10:11 pm
oh, yeah!
Varbūt citi cilvēki īstenībā ir gudrāki par mani, un vairāk zin, kad ko vajag teikt, un kad nē. Kādos gadījumos atklāties un stāstīt lietas un Lietas, un kādos nē. Nu vismaz daži mani ir padomā, domājot tos “citus”.
Bet vispār tā ir taisnība, ka man vislabāk padodās filozofēšana. Vai filosofēšana. Jau kopš neatminamiem bērnības gadiem.
Un kā vispār cilvēks jūtas pēc 4 dienām nostrādātām Jungē? Nu tā, ka grūti rakstāmo noturēt rokā, tāpēc drukāju kaut kur kaut ko.
Gribās sākt beidzot bakalaura darbu. Tā vēlos atkal just to radošo sajūtu, kas pārņem, tik sen tā nav justa atkal.
Šodien ienāca prāta, ka pirmo reizi tā pa īstam atrodu nu to īsto, īstāko atbildi, jeb drīzāk „Apliecinājumu” realitātei un tam, kas nonācis līdz apziņai, grāmatā... Atbilde, kā vispārīga dzīves jēgas meklējumu atbilde. Būtībā atbilde, kas atrodama it visur, ja prot ieklausīties. Tagad skan Selīnas Dionas „Because You Loved Me”, un šeit arī IR atbilde! Un tad vēl tā bija šodien visās tajās dziesmās, kas skanēja pa Radio Skonto. Un tad vēl cilvēkos, kas nāca iepirkties un Lattes dzert. 
Ā, bet, kas tad tā bija par grāmatu, un kas tur bija rakstīts?
Rēriha grāmatnīcas izdotā „Karmas pārvarēšana”, kurā bija nodaļa par to, kā mēs nododamies bezgalīgiem meklējumiem utt., you know, kas ir ilgstošais laimes avots? Bagātības, jaunas lietas, jauna aizraušanās, tas viss ir „uz laiku”. Bet īstajam laimes avotam tātad jābūt iekšā. Tam jābūt atkarīgam no tevis, un kas gan tas vēl varētu būt kā nemitīga radoša attieksme pret dzīvi. Attieksme. Nemitīgs iekšējs dzīvesprieka saglabājums. Nu, patiesi, tas, ko Epiktēts rakstījis un visi citi pirms un pēc viņa. Radoša pacilātība.
Un tad patiesi tā ir, ka tā ir izvēle. Tīri izvēle. Kā attiekties pret Savu Dzīvi? „Lūzeriski” vai viegli, pacilāti un smaidoši. Un lieka prātošana, domāšana mēdz novest no takas.
Šodien to sajutu, ka varu būt viegla, elastīga un radoša. „Būt es”, par spīti tiem mēsliem, kam jā rokās cauri. To, protams, varēju tāpēc lielākajā mērā, ka man bija cerība. Man ir cerība. Es neesmu nolemta uz nenoteiktu laiku.
strādāt Jungē un pārjungoties pa 4 dienām nav joka lieta. No kiddin’, maaaaan... 
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: