eksāmenu stress, pirmais, vēl trīs priekšā.. pēdējie šai fakultātē... nākamsemester jau tikai bakalaura darbs
varbūt nogurums, varbūt laikaposms par ko mācos ietekmē, padomju laiks austrumeiropā, visa liekulības un baiļu atmosfēra, ko var just pat tikai lasot par šo periodu, varbūt vainīga vienkārši t.s. "emocionālā spriedze" un apziņa, ka pēdējā laikā esmu bijusi "riebīgs cilvēks", padodoties tām pašām metodēm, kā mani pretinieki un tādējādi līdzinoties tiem...
jā, noskaņojums tāds, ka pat draugi liekas sveši, visas viņu domas un darīšanas, un gribas izolēties, vai vismaz pateikt, ka "I will resign"
un man šķiet, ka šobrīd patiesi mācos vien sena pieraduma un "lai mammai būtu prieks" pēc.
Ordinary Miracles - Post a comment
...patiesas ir tā skumjas, kas raud vienatnē...
anck-su-namun (anck_su_namun) wrote on January 11th, 2011 at 01:07 pm