cik trausla bija pārēja starp tām... cik maz vajadzīgs, lai no self-possession pārietu sajūsmā par ārišķībām, padotos vispārējajam vilnim...
viņi runā, ka galvenais iesmesls nav nauda tam visam, tie runā par kaut kādiem cēlākiem mērķiem, viņi saka, ka jākoncentrējos uz mācīšanos un pašizaugsmi, bet
kāda tam visam ir patiesā jēga? kāda vien cita, kā naudas pelnīšana, katra darbība, katra kustība, katrs vārds un katra doma ir vērsta uz pelnīšanu, tev iemāca kā domāt, lai visās situācijās rīkotos tā, kā varētu nopelnīt vairāk vienības,
un tev iemāca stāstīt pārējiem, ka tas viss nav galvenokārt naudas dēļ, bet visi klusībā to paši labi saprot, un kad es stāstu par visu citu, ko vērts iegūt (no-material), manas domas nav tādas, ko stāstu, manas domas saprot to visu,
un es nespēju nejusties kā liekule,
un liekulība ir tāda pati kā meli, tajā var sapīties, tās bezgalīgajos līkločos, līdz saļodzās kājas

un vēl savādāk ir tagad, kad esmu jau to visu apzinājusies un pieņēmusi lēmumu savā prātā... stāstīt par gloriju


tad redz, kur rodās metāls