nupatās gan es eju aizvēsturiskā sviestā..
es runājos ar sevi, labi, tas vēl būtu mazākais, trakākais, ka man patiesi nekas nelien galvā, es īsti nesaprotu ko daru un runāju, līdz eksāmenam ir 35 stundas, no kurām 2 man jāpavada pārmigrējot atpakaļ uz rīgu, vēl pāris būtu ieteicams (!!!) pagulēt, un man sāk mesties panika virsū,
šķiet, ka mani ir pametuši visi iespējami iedvesmas avoti, un kosmiskā enerģija manī reducējusies tikai uz izklaidības garīgā agregātstāvokļa nodrošināšanu, viss pārējais tai ir dziļi vienalga
jeb vienkārši hiperaktivitāte, kas nepakam negrib būt tikt pielietota mācību procesā
jopcik!