Jā, es to tomēr izdarīju. Pēc šīs nakts nomoda stundām šāda rīcība bija tikai likumsakarīga. Nakts vidū manas domas bija tik skaidras kā rīta rasas dzidrums...
Savādi, ka es nejūtu neko, tikai to, ka man salst, jo māja nav sakurināta pietiekoši. Bet attiecībā uz to, ko izdarīju - neko. Es brīnos pati par sevi. Jeb vienkārši nogurums ir paralizējis mani?
Toreiz tās nojautas piepildījās. Kaut pati tām nenoticēju nemaz... Jeb dziļi sevī noticēju tik ļoti, ka baidījos, un šīs bailes sadzirdēja manu nedrošību, un atnesa sev līdzi to, no kā baidījos.
Ordinary Miracles - Post a comment
...patiesas ir tā skumjas, kas raud vienatnē...
anck-su-namun (
anck_su_namun) wrote on February 18th, 2008 at 10:27 pm
regresijas