brīžiem škiet, ka es meloju pati sev. Varbūt tiešām visgrūtākais ir būt atklātam pašam pret sevi. pilnībā... šovakar pazudusi saikne ar sevi... it kā mans prāts un gars būtu katrs pilnīgi citā realitātē... un ķermenis kaut kur dzīvojas pa vidu, nespējot atrast vietu... kaut kur plivinās

njā...
pusmiega stāvoklis ar nespēju koncentrēties
labi, būtu paveikusi visu daudz ātrāk, ja nebūtu ik pēc 20 minūtēm taisījusi interneta pauzes
varbūt vienkārši uzšķaudīt šoreiz visai tai ķīmijai un gan jau uz nākamo kd ko vairāk samācīšos...?
kāds beidzot izsvītros to ķīmiju no stundu saraksta??? vienkārši ejat jūs bekot, fenoli un spirti!

klasiskā protesta dziesma: we shall not be moved by mavis staples

p.s. tas sarkanais paklājs draugu portālā no manas puses tiek kronēts par vislielāko tizlumu līdz šim no visiem, ko līdz šim tur esmu redzējusi... vienu dienu patiešām spiedīšu to dzēst profilu pogu un uz visiem laikiem tai miskastei teikšu čau rasma! nudien