šodien snieg! burvīgs, tīrs un balts sniegs! jau pēc pāris stundām to cilvēks būs pārvertis melnā, pretīgā putrā, bet pagaidām vēl ir baltums!
un es jūtos labi šodien
šodien man atkal ir tā lieliskā sajūta, ka es zinu, ko es vēlos savā dzīvē, es zinu, kas es vēlos būt! Nē, man nav nekāda konkrēta, sistematizēta plāna, un tieši tur ir tas sāls... Nekādas smalki izplānotas karjeras: tad es eju mācīties tur, tad es pabeidzu, tad dabūju labu darbu, strādāju, tad man būs bērni, tad pēc daudziem gadiem varbūt būšu iekrājusi pietiekami daudz, lai varētu atļauties kādu ceļojumu. Nost ar šādām muļķībām. Un darīt darbu, kas nav manai sirdij, kas ir tikai mocības, lai nopelnītu naudu? Un tā visu mūžu, arvien cerot uz kādām pārmaiņām? Iesporostot sevi kādā superelegnatā bankā pie iedomīgām dāmītēm, kas to vien zin kā solāriji, manikīri? Staigāt lietišķā kostīmā, kas liecinātu par manu prestižu sociālajā vidē, kurā atrodos? Nē. Es neesmu mierā ar to visu. Es vēlos radošu brīvību, kas mani iedvesmotu, kas liktu sajust, ka dzīvoju. Man ir daudz plānu un patiesībā vajadzētu vismaz kādas 5 manas dzīves, lai tos visus realizētu. :D
kāpēc tik daudzi cilvēki sevi ierobežo, tiecoties pēc tā, kas atzīts un ko sabiedrība deklarējusi kā pareizu un vēlamu, neiedziļinoties sevī un savās patiesajās interesēs? kāpēc viņi dzīvo nelaimīgas dzīves un samierinās ar tām? kāpēc viņi nemeklē brīvību? kur pazudis cilvēka gars, kas tiecas pēc brīvības?
standarti iznīcina radošo skaistumu
vienmēr esmu apbrīnojusi hipijus un visus pārējos frīkus, kas tiekušies pēc savām vērtībām un nolieguši sabiedrības izvirzītās morāles, dzīvojuši dzīvi tā, kā viņi paši vēlās, protestējuši...
kur tagad ir šādi cilvēki? mēs visi esam palikuši mierīgi, apzinīgi pilsoņi, kas klausa un izpilda. mēs neprotestējam, mēs esam apātiski
ai, 60-tie bija sasodīti skaists laiks... kāpēc es nedzīvoju tajā laikā...
nekļūt par cilvēku, kas pat no svaiga gaisa baidās, nekļūt par nīkuli, kas tiecās pēc mietpilsoniskām ērtībām un komfortiem, nebaidīties no grūtībām, bet norūdīt sevi. nekļūt par tādu kā visi.
Gaidīt vasaru un celties pirms saullēkta, lai sajustu rīta enerģisko dzestrumu, iemīlēt arvien vairāk saulrietu, priecāties par dabu un sajust sevī dzīvības spēku. Kā es gaidu vasaru...


'I'm talkin' about freedom, I will fight for the right, To live in freedom...'
http://youtube.com/watch?v=IAD4C_e3gcs