anck-su-namun
22 April 2009 @ 12:54 pm
 
Pasaule nav neka ieprieks nolemta. Visu var mainit un visu var atcelt, visu var paverst pa savam.
Epiktets no manas puses tiek kronets par geniju.
Un luk, ir japatur prata atzina, ka, ja kaut kas nesanak ka to velies, tad iemesls pasa sevi vien jamekle, jo tatad neesi centies pietiekosi, nees izdarijis kaut ko ta, lai tas butu. Neesi kadam 'samaksajis' gana daudz/ar to ko vajadzetu, lai dabutu to, ko velies.

p.s. sobrid mani loti kaitina fakultates datori, kuriem nevar dabut garumzimes un klaviaturas galds, kas nemitigi kratas.
Bet pati vien esmu vainiga. Nevajadzeja nakt pie sis kramu aparaturas rakstit!

Luk ta!

p.s.s. Kaut kur jadabu beidzot tas sasoditais kredits.
 
 
anck-su-namun
22 April 2009 @ 04:06 pm
Chapteris pirmais  
1. Atvēršanās teorētiskajām dzīves gudrības atziņām. To rūpīga apsvēršana un paturēšana prātā.
Jo kur citur, lai tās varētu pielietot kā vien praktiski savā pašas dzīvē. Cita lietderīga mērķa tam nepastāv.