tā ir visneomulīgākā sajūta - nejusties savā ādā

cilvēkam taču vajag kādu ar ko parunāties, nevar visu laiku glabāt tikai pie sevis visus savus dvēseles pārdzīvojumus un nevar nepārtraukti tikai ar sevi diskutēt par visu, kas aizrauj...
putekļains bulvāris, piesārņotas, nomocītas domas, trīs tūkstoš jautājumi, pāris neskaidru atbilžu, nebūtībā izgaisušas apņemšanās
bet karnevāls tomēr turpinās, lai arī Brendan Perry apgalvo, ka tas ir beidzies...

'es sēdēju un lūkojos kā mēness parādījās debesīs pašu pirmo reizi'