publiskā runa, kurā neviens neklausījās un kuru neviens nesaprata
bet vismaz bailes par uztraukumu bija veltas.
un tomēr es vēlētos sev oratora dotības

atgriešanās spoku namā, kur ironiskā kārtā mani ciena, mīl un novērtē vairāk nekā citur

ilgas, no kurām bija jāatsakās, bet tās jau ir saaugušas ar mani
neiespējams, bet tik ļoti valdzinošs sapnis... likumsakarīgā pieķeršanās, kas transformējusies apmātībā
bet paslēpes tomēr turpinās

un opera vēl vēlu vakarā