anciits - 18. Novembris 2006

Anciits padodas. Es sāku iztecēt kopā ar mazo cerībiņu, kas mita..manī, šķiet tikai. ''Ēnās pazūd mūsu soļi'' ''Vēl viens krāsas triepiens sejā, vēl viens smaids tāpat vējā, un, šķiet, ka tā nebūs vairs nekad. ..kāds vēl atnāk un pārmet, kāds vēl atnāk un izsmej, bet nejautā kāpēc.'' Anciits vairs neko neteiks, neatbildēs..vnk klusēs. Laidīs mēles gar ausīm. Paldies! Tas sāp ļoti...
Es vēlos aizbēgt no sevis, no sava rakstura, uzskatiem....no visa ancīša aizmukt.
eM-Dē-Kā....
:(

Garastāvoklis:: kurš nospēra manu sviestmaizi
Mūzika: Tumsa - Klauns