un mēs dzīvojam atkal!
Nov. 21., 2007 | 02:51 am
: par to, kas bija
: Obfusc - Friends Fade In Fade Out
es agrāk domāju, ka cilvēkam ir labi daudz būt vienam, bet cilvēkam ir labi (un vajag) būt vienam tikai uz īsu laiku
šovakar bija pirmie šīgada ziemassvētki ar pētersīļu picu pannā un līvas īsajiem matiem. un te darbojas cepeškrāsns. here comes the miljons kūkas;D
un es gribu atkal pasapņot tāpat, kā pirms 24 stundām, kad vietas ir fleksiblas un cilvēki ir daudz un daži parādās sakarību pēc un daži pilnīgi bez jebkādām. tāpat, kā vienmēr tad
es sēžu uz jumta taisnstūra daudzstāvu mājai, kas nokrāsota tādā balti bēšā krāsā. uz kvadrātveida jumta bez nožogojumiem malās. ir dienasvidus un virs galvas debesīs nav neviena mākoņa, tikai zilas, zilas, līdz aklumam zilas debesis, spoža saule un apkārt milzīgs, gluds, tukšs klajums ar baltām, smalkām smiltīm - līdz horizontam jebkurā pusē, cik tālu vien sniedzas skats, līdz tas saplūst ar debesszilumu. šur tur pa retam izaugušas tās asās, gaišzilās jūrmalas smilgas un kaut kur augstu debesīs bezdelīgas un svīres un lidmašīnu strīpas.
tāls, gaišs, līdzens plašums. apdullinoši gaišs no saules.
es tur sēžu augšā un skatos debeszilumā, man apkārt visaptverošas skaņas un ēnas ir mazas, jo saule gandrīz zenītā
man nekad nav patikušas tādas atklāti supersaulainās dienas, tikai to pievakares, bet šitā ir taaada vīzija, vuah
šovakar bija pirmie šīgada ziemassvētki ar pētersīļu picu pannā un līvas īsajiem matiem. un te darbojas cepeškrāsns. here comes the miljons kūkas;D
un es gribu atkal pasapņot tāpat, kā pirms 24 stundām, kad vietas ir fleksiblas un cilvēki ir daudz un daži parādās sakarību pēc un daži pilnīgi bez jebkādām. tāpat, kā vienmēr tad
es sēžu uz jumta taisnstūra daudzstāvu mājai, kas nokrāsota tādā balti bēšā krāsā. uz kvadrātveida jumta bez nožogojumiem malās. ir dienasvidus un virs galvas debesīs nav neviena mākoņa, tikai zilas, zilas, līdz aklumam zilas debesis, spoža saule un apkārt milzīgs, gluds, tukšs klajums ar baltām, smalkām smiltīm - līdz horizontam jebkurā pusē, cik tālu vien sniedzas skats, līdz tas saplūst ar debesszilumu. šur tur pa retam izaugušas tās asās, gaišzilās jūrmalas smilgas un kaut kur augstu debesīs bezdelīgas un svīres un lidmašīnu strīpas.
tāls, gaišs, līdzens plašums. apdullinoši gaišs no saules.
es tur sēžu augšā un skatos debeszilumā, man apkārt visaptverošas skaņas un ēnas ir mazas, jo saule gandrīz zenītā
man nekad nav patikušas tādas atklāti supersaulainās dienas, tikai to pievakares, bet šitā ir taaada vīzija, vuah