iisi, bet traapiigi vaardi...

"Ma cherie!" vinjsh iesaucaas, " tas, ka vinjsh tev noziimee tik daudz un tas, ka tu vinja deelj aizaa buutu gatava leekt, nenoziimee, ka taa ir miilestiiba...un veel tas nenoziimee, ka vinjsh zina par tavu shaadu juutu existenci..."
"es neesmu tava " cherie" ...es vispaar neesmu..."
"apklusti muljkja leedij...zinu, ka tu zini, ko noziimee miileet.zinu, ka tu zini, kaa ir tad, kad saap...zinu...tomeer tas, ka tu visu laiku TIKAI(TIKAI!!!) runaa par to, ir visai muljkjiigji...zinu, ka tu esi drosmiiga, mazaa leedij! tad kaapeec tu necelies un kautko nedari?"
"bet taada taa miilestiiba IR- klusa un pashaizliedziiga...man pietiek ar to, ko juutu...
un baidos no taa, ko teiks...
baidos, ka teiks to, ka vairaak neko neteiks...
baidos, ka uzrakstiis, ka nekad vairs nerakstiis...
vai arii piezvaniis,un pateiks, ka vairs nezvaniis...
pateiks, ka satiksies, bet napateiks, kur satikties...
man bail, dorian...bail..."
"ak, manu mazo cherie..."