rīts.aiz loga sniga.bet mani pamodināja matos sapinies taurenis. nerealitātes izjūta.
man galvā pavasaris, bet tas sasodītajs 30tais datums tuvojas ar
nežēligu precizitāti, neizlaizdams un neaizmirsdams,nevienu dienu.man
būs jāpārlido viss kontinents,lai kādam salaustu sirdi.
nekādu vairāk pašupurēšanos.nekādu jūnija raganu.
mana sirds tagad ir te.pie viņa.
