Lēkāju pār milziigajām peļķēm. Sķiet Rīga kūst kā tāds smiltīs apviļāts zemeņu saldējums uz kociņa.

un vēl no rītiem es esmu pasākusi lasīt grāmatu.
Tā esmu tai pielipusi, ka neatraut.
Šorīt, braucot sabiedriskajā transportā,ķēru, katru Andras rakstīto vārdu, ka nemanīju kā aizbrauc līdz Ķīpsalai.
Pacēlu acis, kad trolejbuss jau ripoja pār vanšu tiltu. Bet migla tik bieza no rīta, ka Daugavu nevar redzēt. Brauc aizmidzis trolejbuss mūžigā baltumā...