[fijii bull]
LABRIIT DAILJAA LEEDIJ. KAD VISS IR VIENALGA, TOMEER IR VIENA LIETA, KAS NEBUUS. NEKAD NEKAD NEBUUS VIENLAGA.


SIRDS.
UN TAS KAM TAA ATDOTA...



njaa, es shovakar jau tresho reizi skatos tristaanu un izoldi... nobimbaajusies un appunjkjojusies.
mekleeju jeegu.apmaldoties.

[hipijdace]
vai ticēsi, ja teikšu, ka no visiem cilvēkiem man šobrīd visvairāk gribējās redzēt tieši Tevi?

cik ironiski, man šobrīd skan Aimee Mann dziesma One (..is the loneliest number..) un jā - nav tā, ka man nav jūtu, bet es vienkārši neprotu iemīlēties. izskatās, ka manai sirdij gluži labi iepaticies, kur tā ir pašreiz.

[bļin, tas izklausījās tik ciniski. un man pat uz brīdi palika drusku bail kaut ko tādu sūtīt. bet gan Tu sapratīsi - kurš cits, ja ne Tu]

šī sabiedrība padara mani slimu. tas nav rebel wannabe teksts, man tiešām ir slikti. fiziski, morāli, dajebkā. kaut varētu no tā atbrīvoties ar caurejas zālēm, aspirīnu vai nolaižot asinis - man vienalga. I feel so sick.

un sliktākais, ka pat nav taču, kur aizbēgt. ja neskaita logu ceturtajā stāvā.

[fijii bull]
vai ticeesi ka no visiem cilveekiem man tieshi shobriid gribeetos satikt tieshi tevi?
un man skan emilie simos chanson de toile klsiitinjaam dziedu liidzi. vareetu nomirt.apseesties stuurii, askaut celjus ar rokaam un klusiitinjaam nobeigties.

viss ko es maaku ir miileet.viss kuraa atrodu kaadu jeegu. un skumji nriizhos, kad citi neatrod. es negribeetu buut tavaa vietaa.un tagad man ir bail ko taadu suutiit.
bet taa vai taa, mees-cilveki uz zemes, staava viens oram blakus, un mees visi esam kurli.

[hipijdace]
es arī negribētu būt savā vietā. negribu. apnicis.
kā lai mīl šādā pasaulē? es nezinu. mīlēt Otru, nevis draugus vai brālēnus.. par trauslu. man šķiet, mana būtība vienkārši nolēmusi pretoties pret visu murgu, kas saucas pasaule, un neturpināt to vismaz savā mazajā mērogā.

un es arī gribētu apskaut ceļus un klusiņām nobeigties. un tas būtu pat skaisti, mēs sēdētu katra savā istabā, katra savā stūrī, pavisam dažādās valstīs, un viens brīdis mums būtu kopīgs. par šādu aiziešanas variantu mēs toreiz neiedomājāmies, atceries?

un savas atbildes pēdējā teikumā tu pateici to šausminošo patiesību, kas mani dzen histērijā.

[fijii bull]
un veel man patiik briizhi kad es sajuutu to neredzamo saiti tarp cilveekiem. kaa tagad. asaras birst. un atsitas pret klaviatuuras taustinjiem.
man bail atziities, bet zinu, ka tu sapratiisi.


es aizieshu no shiis dziives lappraatiigi. pati peec savas gribas. un pie pilna sapraata.
pienaaks taads riits.
ne shis. un varbuut ne naakamais.
tieshi taadeelj ka mees visi esam kurli.

manupraat muusu vieniigaa kljuud ir taa, ka mees saprotam vairaak nekaa mums vajadzeetu. nejau par jeegu. bet par to klusu iemeslu ko veel neesam ieteerpushas vaardos.
instinktu.


vai kosmoss runaa ar tevi?

[hipijdace]
tieši tāpēc, ka runā.
tieši tāpēc, ka redzu likumsakarības.
tieši tāpēc, ka man gribētos pasniegt roku un pateikt klusus vārdus - bet jā, cilvēki ir kurli.

un man šķiet, ka tas viss pārņem mani kā neārstējama slimība un izsūc. un beigās būs tikai noslēpumaini smaidoša būtne sajukušiem matiem uz jumta malas.
es allaž esmu gribējusi krist no jumtiem. bet to jau Tu zini.

kur mēs nokļūdījāmies, iemācoties vai saprotot?
kur nogājām greizi?
mēs varējām būt tik lieliskas un talantīgas ierindas pilsones.

es jau otro dienu klausos Sound Of Silence uz repeat:

""Fools," said I, "You do not know
Silence like a cancer grows.
Hear my words that I might teach you,
Take my arms that I might lead you."
But my words like silent raindrops fell,
And echoed in the wells of silence.

And the people bowed and prayed
To the neon god they made.
And the sign flashed out its warning,
In the words that it was forming.
And the sign said, "The words of the prophets
are written on the subway walls
And tenement halls, and whispered in the sounds of silence."


viņi par to runāja jau sešdesmitajos. un cilvēki joprojām nav iemācījušies sadzirdēt.