KODACHROME - 13. Janvāris 2007
13. Janvāris 2007
13.1.07 18:42
speeleeju teaatri pati savaa nodabaa. un viens svilpiens ka neviens neskataas. nav vajadziibas peec citiem aktieriem.
paargurusi.iesleegusies savaa pashsaudzeeshanas redzhiimaa un klusiitinjaam zhuuzhinu. un kad uznaak lielaa skumja tad elshu.
franshu zeens pavadiija nakti pie manis- manaa veclaiciigajaa paradiiziitee upes krastaa... laimiigs ticis manaa gultaa. un ledusskapii. es nelaimiiga. visu nakti nomociijusies iegrozot un ierikteejot viirieti taa lai nekraaktu. taa lai visu maaju neuzmodinaatu. some kind of viilos- uz manu- love u, atbild ar absoluuti nesakariigu teemas nomainju par to ka man buutu jaauzsaak straadaat kaadaa cirkaa... un tad piemetina : mee too... ok- zinu- teica ka vinjam tas nenaakot viegli paar luupaam. man arii man arii , bet,... nafig cirks?
besii vinja nemitiigaa plaanu nomainja... nu jau kaa 45 minuutes kaa vajadzeeja satikties, bet franshu zeens ir noleemis iebiidiit savos vienmeer mainiigajios plaanos veel vienu extra stundinju velns zin kam...
laikam jau saak leenaam atveerties acis... shis moments itvisaas attieciibaas man bijis visproblemaatiskaakais... vai nu pazaudeeju viirieti, a la- nafig tevi, vai nu pazaudeeju sevi, a la-nafig sevi...

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend