un tad nu es te seezhu un briinos par to cik man ljoti ir vienalga par dazhaam apkaart notiekoshajaam lietaam. taa pozitiivi vienalga, jo... netaisos baazt degunu lietaas kas mani vairs neskar... paldies dievam vairs neskan... un paldies dievam ka man vienalga ko domaa dazhi cilveeki par to kas notika un par to kaa lietas atrisinaajaas... jo... jo tagad man ir labi... un labi ir vinjiem... tiem cilveekiem... man labi bez vinjiem ... un vinjiem bez manis...
reizeem briinos par to cik ljoti shii meenesha laikaa esmu kljuvusi mieriigaaka. beidzot samekleejusi to harmoniju par kuru nemitiigi runaaju un centos sasniegt. shis rudens ir mieriigs. shis rudens ir leens.pilna 'taurenju graamata' ar dzeltenaam un sarkanaam kljaulapaam un nu es varu gaidiit sniegu. mieriiga...
un tad nu tur ir dazhi staasti kas veel tikai saakas. dazhi cilveeki, kas kljuust tuvaaki. un miiljaaki.un 8ir citi cilveeki, kas aizmirstas.un kljuust taalaaki.aukstaaki.
un veel tais reizees kad manaa balsii iemaajo melodramatiskas notis, es izveelees pakluseet.
shodien gaiss smarzho peec veca papiira.dzeltena. un aizmirstus staastus saturosha...
gaismas sajuuta manii. tai apviduu kur sirds.