KODACHROME - 29. Jūlijs 2005
29. Jūlijs 2005
29.7.05 15:25
tas, ko domaaju par tevi dzejaa....bet tikai par tevi...lai pasaule paliek aiz durviim!

Ikvienaa cilveekaa mekleeju to kautko, kas liek aizrauties elpai.
Teviii nemekleejot atrodu paaraak daudz.

Es vareetu runaat par tavu acu kraasu
Vai par tavu pieskaarienu maigumu,
Vai smarzhu, kas mutuljo tev apkaart,
Vai par riitiem, kad esmu pamodusies tev blakus...
BET NERUNAASHU!

...es tevi njemshu un ieelposhu...

es sliikstu pirms veel esmu saakusi peldeet...
izveido robezhas, jo es eju tik taalu, cik vien veelos.
tu esi tas, kas var mani aptureet.
es censhos runaat, bet tev klaatesot, pasaku tik maz...
nav atshkjiriibas- kam taisniiba,
jo vieniigais, ko veelos teikt ir-
tu neesi un nekad nebuusi tas, kaa deelj es buutu gatava mirt...
tu esi tas, kaa deelj es vareetu dziivot...


es veeleetos, lai tu atnaaktu...
itkaa man buutu izlicies, ka dzirdu tavus soljus,
ka stundaam ilgi gaidu.
tu netiec miileets.
tu tiec gaidiits.
tikai naac...
naivi...

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend