verbālais ekshibicionisms

Mana vasaras dziesma

pat@fabrika.lv — Thu, 23 Jul 2009 11:01:07 GMT

Just as sure as I live
I will love you alone
You belong in my arms
You belong in my home
I don't expect you to be
Someone else that you're not
All I expect you to give
Is all that you've got, so

Move me no mountain
Turn me no tide
Swim me no ocean
Long, deep and wide
Just say you love me, baby
Long, strong and true
But move me no mountain
To prove that you do
But move me no mountain
To prove that you do

Fill my life with your love
You're my bread, you're my wine
Fill my life with your love
And I'll fill yours with mine
You'll never hear me cry
Tears of regret
It's fine with me if all I see
Is all I get
Oh

Just say you love me, baby
Just love me, baby
Long, strong and true

Move me no mountain
Turn me no tide
Swim me no ocean
Long, deep and wide
Just love me, baby
Long, strong and true
Move me no mountain
Turn me no tide
Swim me no ocean
Long, deep and wide

Just love me, baby
Say that you do
Just love me, baby...

Es tam esmu par vecu

pat@fabrika.lv — Fri, 29 May 2009 20:26:37 GMT

Atceros, kā divus gadus atpakaļ māsīca sēdēja uz mana noplukušā dīvāna un stāstīja man par to, ka viena no lietām, kas viņu visvairāk nomāc un biedē saistībā ar neseno šķiršanos no drauga, ir tā, ka viņai atkal kādam viss par sevi būs jāstāsta. Toreiz es viņu nesapratu - likās kaut kā muļķīgi, ka kādu var biedēt viena no burvīgākajām attiecību fāzēm.

Divus gadus vēlāk es viņu saprotu labāk, kā jebkad, jo vien doma par to, ka man tagad nāktos ar kādu iepazīties, gaidīt trīs nožēlojamas dienas, kad viņš man piezvanīs, vēl ilgāk, lai es viņam varētu piezvanīt vai uzrakstīt īsziņu, neuztraucioties par to, vai tas viņam neliksies uzmācīgi, un pēc tam vairākus mēnešus, kamēr viņš sapratīs, ka tiešām grib būt ar mani kopā, mani nomāc, nemaz nerunājot par to, ka man nāktos atkal visu par sevi stāstīt, gaidīt piemēroto brīdi, lai iepazīstinātu sākumā ar saviem draugiem, vēlāk ar ģimeni, gaidīt brīdi, lai varētu nekautrējoties viņa priekšā nostādies pilnīgi kaila un brīdi, kad viņa māte mani pieņemtu un atzītu par labi esam.

pat@fabrika.lv — Wed, 01 Aug 2007 12:35:21 GMT

Es ilgojos pēc tevis, Ciba.

Klusībā tava - aņibella

pārvācos

pat@fabrika.lv — Tue, 05 Jun 2007 16:19:13 GMT

Atā, atā, Ciba!

girls don't cry for Lui

pat@fabrika.lv — Fri, 01 Jun 2007 05:07:40 GMT

Ja jāizvēlas elbums, kam noteikti jāatrodas kārtīgas emancipētas kucītes mūzikas kolekcijā, tad tas noteikti ir The Ultimate Collection - Vaya Con Dios. Var gan mājās padejot, paraudāt, gan darbā, sākot piektdienas rītu, kad vēl neviena kolēģa nav uz vietas, kārtīgi iegrim excel valstībā.

ciba

pat@fabrika.lv — Wed, 30 May 2007 15:24:06 GMT

Tā patiesībā ir tāda nenormāli smieklīga sajūta, kad tu redzi kādu cilvēku un tev liekas, ka šis cilvēks ir kāds no cibas. Nē, patiesībā nevis liekas, bet tu nu par saviem 98% zini, ka šis cilvēks ir no cibas.

Tad nu lūk - racoon kā vakar gāja ar moča noparkošanu?

Jānis Meijers

pat@fabrika.lv — Mon, 28 May 2007 13:03:23 GMT

John Mayer plosa sirdi, rēķiniem plūstot aploksnēs.

I'm so tired of being alone
So go ahead and get here

skarbi

pat@fabrika.lv — Mon, 28 May 2007 08:31:15 GMT

Vakarnakt pie manas mājas, turot rokās savu sabraukto suni/kaķi, skaļi raudāja kāds vīrietis, man nācās aiztaisīt logu, jo viņa vaimanāšana traucēja izraudāties man pašai.

manas globālās vīrēšu problēmas

pat@fabrika.lv — Mon, 28 May 2007 07:50:15 GMT

Something's missing
And I don't know how to fix it
Something's missing
And I don't know what it is
I don't know what it is

Šādi līdz šim tiešām nav bijis - man ir slikta dūša, jau otro dienu nav apetītes un izjūtu fiziskas sāpes pakrūtē.

Un vienīgais, ko es sev varu šajā sakarā teikt ir - pati vainīga!

izrādes bumbum-dura-dura septiņdesmit astotais cēliens

pat@fabrika.lv — Mon, 28 May 2007 07:04:08 GMT

Vienmēr vienas un tās pašas kļūdas, vienmēr vienas un tās pašas naivās cerības, labi apzinoties ar ko un kā viss patiesībā beigsies.

Vai tiešām uz pasaules pastāv vēl kāda lielāka muļķe par mani? Neticu!

shoot me

pat@fabrika.lv — Sun, 27 May 2007 15:12:06 GMT

Kārtējo reizi esmu sevi pārspējusi.

ai-ai-ai-ai, ai, ai, Puerto Rico

pat@fabrika.lv — Sat, 26 May 2007 15:29:03 GMT

Nevaru nekādi nosēdēt mājās, bet visi mani iespējamie izklaidēs gājienu biedri ir aizņemti vai negrib iet izklaidēs, tāpēc, nūū, pamēģināšu kā vecos laikos - iešu viena.

fluīdi

pat@fabrika.lv — Thu, 24 May 2007 06:59:21 GMT

Tātad vai nu es izstaroju kaut kādus īpašus vīriešiem patīkamus fluīdus vai arī pati to neapzinoties ar visiem vājprātā koķetēju (visticamāk, ka abi kopā), jo vakar mani uz randiņu uzaicināja mans santehniķis, un man jau nu nelikās, ka esmu viņam būtu sūtījusi kaut kādus signālus - vienkārši biju jauka, papļāpāju un uzmetu piecīti pa virsu par darbu, jo šis dabūja braukt uz diviem veikaliem, lai nopirktu man vajadzīgās trubas un dabūja divas dienas pēc kārtas labot iepriekšējo meistaru sastrādāto bardaku. Un pats trakākais, ka es vakar tā apstulbu tā uzaicinājuma priekšā un man bija kauns pēc visa, ko viņš darījis manas kanalizācijas (hehe) labā atteikt, ka piekritu, un tagad man būs jāiet dzert kafija ar mazu, smalku santehniķ-puisīti, un man bail, ka es varētu sākt smieties, ja viņš mēģinās izdarīt kādu gājienu.

Tagad man pat bail saukt kādu, kas man pieslēgtu gāzi un pareizi uzstādītu veļasmašīnu.

K-2

pat@fabrika.lv — Wed, 23 May 2007 06:46:00 GMT

Jau otro dienu dodos uz darbu ar kājām un plānoju to darīt arī turpmāk - ar nosacījumu, ka ārā jābūt labam laikam (nelīst lietus un ir silti) un man kājās nav augstpapēžkurpju. Tāda pusstundas pastaiga patiesībā ir ļoti labs iesākums dienai, jo ir labi pirms sēdus pozīcijā pavadāmās darbadienas izkustināt kājās, kā arī ir visai forši apdzīt visas tās glaunās mašīnas ar n-litru motoriem un trīs sasvīdušiem ļaudīm piebāztus trolejbusus.

remon(t)strs

pat@fabrika.lv — Tue, 22 May 2007 06:30:27 GMT

Vakar pamatīgi nogaudojos pa pilnu programmu - ar šņukstēšanu, puņķiem un pār vaigiem notecējušu skropstu tušu, un es zinu, jūs neticēsiet, bet tam nebija nekāda sakara ar vīriešiem, nu, labi - bija - bet ne kaut kādā romantiskā veidā. Lieta tāda, ka viens konkrēts vīriešcilvēks ir mani novedis teju līdz nervu sabrukumam četrus mēnešus marinēdams remontu četrdesmit kvadrtātmetru lielā, nē, drīzāk būtu jāsaka - mazā - dzīvoklī.

Pēdējais piliens manā jau tā pilnajā tasītē bija būvgružu čupas viscaur dzīvoklim, par spīti tam, ka vakardienu es devu kā pēdējo-pēdējo dienu, lai pabeigtu visus remontdarbus, tajā skaitā izvāktu arī visas drazas. Klāt visam meistari ir piebeiguši arī manu jauno putekļusūcēju, aizķepinājuši dušas krānu ar krāsu un noķellējuši ar krāsu grīdu, nemaz nerunājot par tām lietām, ko viņi nav izdarījuši.

Tā nu es vakar paraudāju, piezvanīju, paraudāju un tad arī pakliedzu klausulē, noliku klausuli un atkal paraudāju. Situācija gan palika mazliet cerīgāka, kad palīgā ieradās renton un atklāti runājto - izglāba manu dienu, palīdzēdams tikt vaļā no lielākās daļas būvgružu.

oi, nu aiziet, lai iet viens pavasara gaudulīgais gabals

pat@fabrika.lv — Sun, 20 May 2007 11:50:58 GMT

Visa ballēšanās, dēkas un romāneļi nestāv ne tuvu tai sajūtai, kad esmu kopā ar savu ģimeni, jo neskaitāmi Desperados, uz mani vērstie skatieni un pārpārām banālie un salkanie komplimenti tomēr nespēj aizpildīt to tukšumu un padzīt to stulbo nedrošības un es neesmu pietiekoši laba sajūtu.

Tas viss ir kā tāda narkotika, tāds īslaicīgs kaifs ar pamatīgām paģirām, bet tikai tad, kad es rāpoju pa dārzu kopā ar savu mazo brāli, kurpēm pilnām smilšu no kūku cepšanas smilškastē, un izskatos pēc pilnīgas muļķes, es jūtos patiesi laimīga. Un tā sajūta ir tik piesātināta tik tāda, neaprakstāma un (jā, es varbūt izklausos salkana) skaista, jo tajā brīdī ir mazsvarīgi tas kā es izskatos vai neizskatos, mani mīl nevis tāpēc, ka esmu garkājaina blondīne ar šķelmīgu skatienu, bet gan tāpēc, ka es vienkārši esmu māsa, meita, draudzene.

our lips

pat@fabrika.lv — Fri, 18 May 2007 14:50:31 GMT

Nu sitiet nost, bet man patīk tā Hellogoodbye dziesma, kur dzied our lips can touch and our cheeks can brush ar to tuci-tuci fonā. Tagad pat sēžu darbā un tirinos.

enough is enough

pat@fabrika.lv — Thu, 17 May 2007 16:43:10 GMT

Atklāti runājot gribas pakārties - pabeigšu to stulbo remontu pati un tās brāķētās durvis tam debīlajam supermegatera smalkajam Reatonam iespraudīšu pakaļā.

ei, tu - ej tu

pat@fabrika.lv — Thu, 17 May 2007 07:30:18 GMT

Vispār apbrīnojami, kā VID darbinieki māk pateikt Ko lūdzu tik izteikti "draudzīgā" Ko tev ellē vajag tik agri no rīta un Ej tu dirst intonācijā. Nemaz neteikšu, kā man izklausijās tas Lūdzu, te būs jūsu papīri mūsu jaukās rīta tikšanās beigās.

favorite

pat@fabrika.lv — Wed, 16 May 2007 07:53:03 GMT

Mana amata priekštece pie favorites i-explorer pievienojusi ginekoloģijas klīnikas, izklaides iespējas uz ūdens, kādus (nepārspīlējot) padsmit how to learn English fast, tad vēl french lessons, vairākas saites uz jauniešu nometnēm, acu klīniku un kādiem sešiem fitnesa klubiem. Kopā ir simtu divdesmit favorites - no tiem darbam noderīgi kādi, mmm, nu trīs-četri.

insomnia

pat@fabrika.lv — Tue, 15 May 2007 21:49:40 GMT

Tomēr divus vakarus pēc kārtas aiziet gulēt laicīgi man nesanāk. Rīt, t.i., šodien būs atkal jādzer kafija.

Sasodīts, sasodīts, sasodīts.

tukšums

pat@fabrika.lv — Tue, 15 May 2007 19:37:37 GMT

I try, I try, I try, I try
I try to make the best at happieness

remonts - veselā saprāta demontāža

pat@fabrika.lv — Tue, 15 May 2007 17:17:18 GMT

Kā tur bija ar tiem sakāmvārdiem? Nekad nekārto naudas lietas ar draugiem? Nū, tam var pieskaitīt arī remontlietas, kas patiesībā nozīmē vien to pašu - nekad nekārto nekādas naudas lietas ar draugiem. Nekad! Bļe.

Paliku tik vājprātīgi dusmīga, ka vienkārši apklusu - un pats smieklīgākais, ka tieši klusums iedarbojās - pēdējie lielie defekti tiks novērsti līdz nedēļas beigām. Pārējie sīkumi jāizdara man pašai, citādi neievākšos tajā sasodītajā dzīvoklī nekad.

miegs

pat@fabrika.lv — Tue, 15 May 2007 11:59:38 GMT

Šovakar no dzīvokļa jāsavāc austiņas un daži diski, citādi ir tādi brīži, kad darbā no klusuma tik vājprātīgi uznāk miegs, ka vairs nezinu kur likties. Nepalīdz pat tas, ka pagājušonakt patiesībā esmu gulējusi pat astoņas ar pusi stundas.

pat@fabrika.lv — Mon, 14 May 2007 18:13:34 GMT

Kā lai aiziet gulēt, ja ārā vēl ir gaišs?