|
Feb. 12th, 2005|09:41 pm |
Tāda savāda sajūta, savādi laba. Izklausās jau noteikti varen banāli, bet reizēm jau tā dzīve tāda ir - viena liela klišeja. Atskan klikšķis un viss pārvēršas līdz nepazīšanai, pats no sevis, no nekā un no visa reizē.
Man nav ne jausmas, cik ilgi tas tā turpināsies, varbūt jau rīt raudāšu spilvenā par, ak vai, netaisnīgo un nežēlīgo dzīvi, bet šodien es jūtos sasodīti labi tieši tāda, kāda es esmu un nevēlos būt lūk tā tur meitene ielas pretējā pusē ar garajiem, sprogainajiem matiem un žilbinošo smaidu. |
|