|
Jan. 12th, 2005|08:36 am |
|
Tas ir vienkārši vārdos neizsakāmi, cik grūti man ir pamosties. Acis aizlipušas, liekas, ka gaisma, ko iededzu, lai varētu atrast drēbes, mani padara nevis redzīgu, bet gan aklu, kā dēļ līdz vannasistabai nākas taustīties (par laimi tā ir tieši aiz stūra) un kādu brītiņu skalot seju ar aukstu ūdeni. Un tad, kad veiktas visas iepriekšminētās darbības jūtos tikai puspamodusies. Laikam jau tad pāries līdz ar bezmiegu un tad, kad beidzot būšu pieradusi, ka atkal guļu mājās un viena. |
|