|
Sep. 18th, 2004|07:26 pm |
Nu jau sajūta, ka netikšu galā ar tik ilgi gaidīto un sagaidīto kameru, sāk lēnītiņām izplēnēt. Urbjos cauri manuālim un mēģinu - nesanāk, mēģinu - nesanāk, un, kad sanāk kaut mazlietiņ, t.i., kad bilde nav viens vienīgs pleķis, tad ir neizsakāms prieks, lai gan labi apzinos, ka līdz kādai rādāmai bildei vēl tālu.
Šī pagaidām ir vienīgā bilde, kuru uzskatu kaut maz liet par labu esam, lai parādītu nedaudz plašākai publikai :
 |
|