screw lj cut |
Sep. 10th, 2004|02:01 am |
Kopš pāris mēnešu atpakaļ kopā ar hcra pārlietojos alkoholu (lai neteiktu - kārtīgi saindējos un visu nākošo dienu vēlējos kaut es nebūtu dzimusi, izaugusi un piektdienas vakarā kārtīgi sadzerstelējusies ņābi), man nav nekādas vēlēšanās lietot alkoholu. Tas ir kas vairāk par psiholoģisku barjeru, man pat radies iespaids, ka mans nabaga ķermenis tovakar tika tik briesmīgi pārmocīts, ka tagad ietur kaut kādu nebūt mūžīgo alkohola gavēni, kas nemaz nav tik slikti.
Vienīgais, kas man visā šajā padarīšanā nepatīk ir tie skati, ko man velta bārmeņi, kad es pavēlā vakara stundā pārpildītā vietā pasūtu vīnogu sulu. The other night Pulkveža bārmenis uz mani paskatījās tā it kā es būtu palūgusi nevis glāzi sulas, bet gan trīslitru burku tekilas. Uz sekundes simtdaļu mani pat pārņēma tāda kā vainas sajūta, ka es nepasūtu martini, džintoniku vai kādu citu alkoholisku padzērieni, bet tiklīdz biju vēlreiz izteikusi "jā, tīru vīnogu sulu" vārdus, atkal sajutos labi.
Nu šausmas, ka es jums saku, sāku justies kā pamatskolā, kad pīpot skaitījās modīgi, bet es nevarēju ievilkt ne dūmu, jo mani uzreiz pārņēma astmātisks klepus un slikta dūša. |
|