| LP* |
Jun. 14th, 2004|10:40 pm |
Ņemu, ka atveru savu journāļpastkasti un skatos, ka vakardienas dramatiskais posts vainagojies ar veselu lērumu, nu lāb, jau lāb, ne veselu lērumu, bet vairāk komentāriem, kā pēdējā laikā gadījies. Jā, nu skatos, skatos es savā journāļpastkastē un sajūtos galīgi stulbi, jo vakardiena izrādījās viens *LIELAIS PĀRPRATUMS.
Bet, ja paskatās no gaišās puses lieliem pārpratumiem piemīt arī kaut kas labs, jo tāda sapīkusi un ar asarām acīs tiku sacienāta ar varengaršīgu saldējumu (paldies, olit) un vēl silti sasegta, samīļota un sabužināta (by my BAD, BAD, boy :P~)
Tā lūk, bet tagad mana vēlēšanās turpināt rakstīt (vismaz uz šo brīdi, kas nozīmē, ka, iespējams, vēlāk jūs tomēr tiksit aplaimoti ar kādu ģeniālu postu :P) līdzināt nullei, jo garastāvoklis par spīti tam, ka šo nakti (pazudusī meita atgriežas mājās) pavadīšu viena, viena, ir itin labs.
Mūžīgi jūsu, ms drama queen - anabell |
|