| Polnij Pizģec |
Apr. 25th, 2007|06:12 pm |
Šodien jau pamodos tādā ne īpaši labā garastāvoklī, kuru vēl vairāk sabojāja frizieru kursu idiotiskā vadītāja, bet tālāk sekoja kaut kas vispār manam blondajam prātam neaptverams.
Frizierveikalā iegādājos krāsas, matu kosmētiku kādai klientei un vēl dezinfekcijas līdzekli instrumentiem, visu to man laipni ielika maisiņā, ko es pēc tam ieliku savā mīļajā mugursomā. Tālāk sēdos mikriņā, lai dotos uz Trulību nodot pēdējo pie manis palikušo grāmatu un vismaz uzsāktu kursadarba rakstīšanu. Kāpju jau laukā no mikroautobusa Ziepniekkalna ārēs, kad sajūtu, ka uz kājas kas pil - vēršu skatu uz leju un skatos, ka tas kaut kas pil no manas somas. Izrādās, ka man nemanot somā pilnībā atskrūvējies uz spirta bāzes esošais instumentu dezinfekcijas līdeklis ar tilpumu ne vairāk un ne mazāk kā viens litrs, un viss tas viens litrs, jā, jā, viss sasodītais viens litrs šī šķidruma izlijis manā somā. Trulības grāmata uzblīdusi un zaudējusi savu krāsu, tāpat arī mans plānotājs un šalle. Tur pat uz Graudu ielas un Vienības gatves stūra gandrīz saraudājos.
Nu neko, iegāju tur pat blakus esošajā Narvesenā, palūdzu maisiņus, iestūķēju tur savu pilošo un smirdošos somu ar visu tās saturu un sēdos autobusā atpakaļ uz centru. Labi vēl, ka man patrāpijies tāds labs vīrietis, kurš visu ceļu no Ziepniekkalna līdz pat centram telefonsarunā uzklausīja manas vaimanas un čīkstēšanu, retumis tikai iespraucoties ar nelieliem smiekliņiem un Nū, mazā, nekas taču tik traks nav noticis.
Lai remdinātu sirdssāpes par šodienas pārdzīvojumiem, iegādāju sev piemājas veikalā sekojošo: saldējumu, limonādi, bundžiņu džintonika, čipsus un šokolādes pudiņu. |
|