| ātri gan |
Apr. 9th, 2007|05:36 pm |
Pēc divām divpadsmit stundu darbadienām esmu sapratusi, ka darbs salonā laikam nav priekš manis. Pārāk daudz stresa, pārāk maz prieka, noteikti pārāk daudz intrigu un divpadsmit stundas uz kājām - ar rokām galvenokārt gaisā - noteikti nav nekāds jociņš-spociņš.
Laikam jau tā tomēr vairāk ir sirdslieta un prieka lieta nekā bankomāts. Negūstu diži lielu baudu skaistinot niknus un uzpūtīgus onkuļus un tanšus, vajag piparmētru tēju, šampanieša glāzīti, cepumus un konfektes. Vajag smaidus, smieklīgo matu mazgāšanu upurim uz ceļiem esot un pļāpāšanu. Kad būs tā pavairāk naudiņas varbūt pabraukāšu uz kādu semināriņu, pagaidām iedvesmai pirkšu žurnālus, pētīšu jauniešus lielpilsētas ielās un sapņošu.
Tagad jāraksta kursadarbs, jāpiebeidz epopeja ar dzīvokli, jāpabeidz frizierskola un paralēli tam jāmeklē kāds kārtīgs astoņu stundu darbs. |
|