| svārki un atklāsmes |
Jan. 12th, 2007|04:10 pm |
Jūtos sekla kā piemājas peļķe, jo visi mani ieraksti ir a) par vīriešiem, b) par drēbēm, c) par citām muļķībām, bet nu neko nevar darīt - mana dzīve iegrozījusies jaunā, vēl iepriekš nepiedzīvotā posmā, kad nav vairs īsti nekādu superdramatisku notikumu, tālab jāraksta par to, kas ir.
Tātad. Šodien iegādāju sev jaunus brunčus (cik satraucoši!), tādus dikti pieklājīgus, līdz celītim, citādi mani papēžzābaki stāv stūrītī noputējuši un jau nedēļām ilgi nav redzējuši dienas gaismu, bet īsajos brunčos uz ielas šitādā vējā iet vēlēšanās nav - aizpūtīs prom iespēju kādreiz kļūt par māti.
Par godu jaunajiem svārkiem tad nu šovakar kopā ar dārgo ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) twenty4seven dosimies jau gandrīz iknedēļas izklaidēs pa lielpilsētas dzertuvēm. Brīnos, kā MV tik mierīgi pacieš manus izgājienus, neko nepukst, neko nepārmet. Noteikti tagad izklausīšos pēc paštaisnas kucītes, bet, ja viņš šitā te mētātos apkārt, ļautu savai bijušajai draudzenei remontēt viņa dzīvokli un vēl dotos ar viņu kopīgi paēst suši, lai pārrunātu, kādus logus likt dzīvoklī, es viņu pakārtu aiz vīrieša labumiem, nu labi, varbūt nepakārtu, bet būtu nejēgā greizsirdīga un pikta kā pūķis.
Mēģinu jau būt pret viņu iecietīgāka kā iepriekšējos gados, jo tikai pēc visa tā laika saprotu, ka pati es ne tuvu neesmu ideāla. Patiesībā es no tā ideāla tiešām esmu ļoti tālu. Baigās atklāsmes, ne? Kha. |
|